Negaidītas atziņas šomēnes guvu, pilsētā apmeklējot vairākus sarīkojumus, kuru tapšanā bija iesaistīti kultūras nozarē strādājošie vietējie entuziasti.Bija pārsteidzoši atklāt, ka visapkārt valdošajā juceklī parādījusies apzināta vēlme veidot kvalitatīvu piedāvājumu. Piemēru ir, cik uziet, – Muzeju nakts, rajona amatierteātru skate ar vairākiem mākslinieciski augstvērtīgiem un sociāli aktīviem darbiem, dažu entuziastu rīkotās Mākslas dienas Bauskā, izstādes un tikšanās ar autoriem.Formāli sarīkojumi bez strikti izstrādātas tematiskas ievirzes un konkrēta adresāta, par laimi, atkāpjas pagātnē. Varbūt izteiktā virzība uz augstākiem standartiem ir saistīta ar spītu, pretojoties vispārējam sabrukumam? Vienīgā (iespējams, pirmā un pēdējā) konference par lokālo kultūras stratēģiju veidošanu Latvijā notika 2006. gadā. Tās iniciatore, kas pie mums jau kļūst par ierastu praksi, bija nevis nozares ministrija vai cita valsts institūcija, bet sabiedriska organizācija. Reģionu kultūrpolitikas kopīgas vadlīnijas, gandrīz desmit gadu gatavojoties teritoriālajai reformai, valstī tā arī nav izstrādātas. Jaunajos novados stratēģija acīmredzot tiks veidota atbilstīgi deputātu izglītībai, izpratnei un gaumei. Jau sen manī bažas radīja fakts, ka Bauskas pilsētas Dome ir bijusi teju vienīgā valstī, kas brīnumainā veidā garus gadus iztikusi bez kultūras speciālista – nevis parasta koordinatora, bet stratēģa ar plašu redzesloku un praktiska darba pieredzi. Man šķiet, ka tieši Bauskā, nevis Iecavā, Vecumniekos vai Rundālē katra kultūras iestāde ir eksistējusi izolēti, jo kultūrvides attīstības kopīga modeļa pilsētā nekad nav bijis. Diemžēl jaunā novada politiķu priekšvēlēšanu programmās svarīgais aspekts palicis bez ievērības.
