www.bauskasdzive.lv
«Pirāta kūpinājumiem» trīs sudraba medaļas
Foto no personiskā albuma.
Novadu ražas svētkos Rīgā produktu kvalitātes konkursā «Novada garša 2024» trīs sudraba medaļas ieguva alūksnieša Naura Drelnieka zīmola «Pirāta kūpinājumi» produkti.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Šogad N. Drelnieks konkursā piedalījās ar trijiem produktiem. Nozares profesionāļu vērtēšanai viņš piedāvāja Alūksnes ezera zuša fileju eļļā, kūpinātas vistas gaļas pastēti un kūpinātas foreles smēriņu ar grūbām. Žūrija vērtēja produktu garšas kvalitāti, konsistenci un citas īpašības, katru pozīciju atalgojot ar punktiem pēc noteiktas skalas. Sakrājot noteiktu punktu skaitu, bija iespēja tikt pie medaļām.
Visi trīs «Pirāta kūpinājumu» produkti saņēma augstu vērtējumu, un uzņēmējs mājās pārveda trīs zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) pasniegtās sudraba medaļas. Arī pirms trim gadiem uzņēmējs no šī konkursa pārveda trīs medaļas – zeltu par karsti kūpinātu Alūksnes ezera zuti un bronzas medaļas par kūpinātu vistu un cūkgaļu.
«Uz konkursu devāmies visa ģimene, mana sieva Kristīne un dēliņš Teodors bija galvenie līdzjutēji. Paldies organizatoriem par skaisto pasākumu, paldies ikvienam, kas ticēja un atbalstīja, paldies visiem pircējiem!» saka N. Drelnieks.
Visi trīs ar sudraba medaļām godalgotie produkti tagad nopērkami SIA «ND Zutis» veikalā Alūksnē. Līdz šim veikals atradās Biznesa stacijā Gulbenes ielā, kur uzņēmējam ir arī kūpinājumu ražotne. Noslēdzoties tūrisma sezonai, N. Drelnieks veikalu pārcēlis uz lielveikalu Helēnas ielā 24, kur turpmāk būs gan kūpinātais Alūksnes ezera zutis un citas delikateses, gan arī 20 jauni produkti, kas pildīti skārda bundžās. Te būs nopērkama karpa, breksis, jūras asaris, forele un citas zivis savā sulā, eļļā un tomātu mērcē.
«Vasarā veikalu Biznesa stacijā pārsvarā apmeklēja tūristi, izbaudot novada īpašo garšu. Tagad, kad tūrisma sezona ir noslēgusies, pircēji arvien mazāk iegriežas veikalā, jo esam tālu no pilsētas centra. Jau pagājušajā ziemā novērtēju, ka apgrozījums ir par mazu, tādēļ tagad pārceļamies tuvāk pilsētas centram uz vietu, kur pircēji apgrozās vairāk,» saka N. Drelnieks, piebilstot, ka ražotnes telpas paliks Biznesa stacijā.
Kapsētās uzstādītas videonovērošanas kameras
Lai disciplinētu apmeklētājus un uzraudzītu kārtību, Jelgavas kapsētās pie atkritumu laukumiem ir uzstādītas videonovērošanas kameras.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»
Jelgavas kapsētās jau vairākus gadus darboas atkritumu šķirošanas sistēma: plastmasas, stikla un citi sadzīves atkritumi ir jāizmet konteineros, savukārt lapas un zari – īpaši norādītās lapu novietnēs. Šķirošanas mērķis ir atdalīt bioloģiskos atkritumus no sadzīves atkritumiem, samazinot sadzīves atkritumu apjomu un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Lai Jelgavas kapsētu apmeklētājus par to informētu, pagājušajā gadā uzstādītas informatīvas norādes, kas šogad ir papildinātas, īpašu uzmanību pievēršot lapu novietnēm. Papildus lapu novietnēs ir pieejami atkritumu maisi, kur paredzēts izmest svecītes, plastmasas dekorus, stieples un citus nepārstrādājamos kapu atkritumus.
Kaut arī informācijas par atkritumu šķirošanu netrūkst, kapsētu pārziņi un citi darbinieki regulāri konstatē, ka iedzīvotāji nevēlas nest bioloģiskos atkritumus tālāk, tāpēc lapas mēdz izmest sadzīves atkritumu konteineros tuvāk vietai, kur novietots transportlīdzeklis. Ikvienam kapsētas apmeklētājam ir svarīgi apzināties, ka sašķiroti atkritumi ne tikai saudzē dabu, bet arī samazina apsaimniekošanas izmaksas, ko sedz no pašvaldības budžeta.
Iepriekšējos gados Jelgavas kapsētās bija izvietoti lielie septiņu kubikmetru konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, taču iedzīvotāji tajos meta būvgružus un nešķirotos sadzīves atkritumus, tāpēc atkritumu apsaimniekotāji par tiem iekasēja sadzīves atkritumu tarifu. Lai uzlabotu atkritumu šķirošanas kvalitāti, ir mainīta kārtība, proti, izveidotas lapu novietnes bioloģiskajiem atkritumiem.
Smiltenē slēdz vienīgo grāmatu veikalu
Vēsturē aizgājusi kāda vairākām smilteniešu paaudzēm nozīmīga ēra – vairāk nekā 100 gados skaitāms laiks, kad Smiltenes centrā veikalā varēja nopirkt grāmatas.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»
Oktobra beigās Smiltenē ir slēgts pilsētā vienīgais grāmatu veikals, kurā tirgoja arī kancelejas preces un rotaļlietas. «Bēdīgas sajūtas. Man ir žēl, ka vairs nevaru piepildīt to, ko biju apsolījusi cilvēkiem. Bija pasūtījumi pēc konkrētām grāmatām,» stāsta veikalā satiktā pārdevēja Velga Biseniece, «liekam preces kastēs atpakaļsūtīšanai.»
Velga veikalā nostrādāja četrus gadus, darbā viņu pieņēma SIA «Smiltenes grāmata», kas pēc «Lursoft» pieejamās informācijas ir Rīgā reģistrēts uzņēmums.
«Ziemeļlatvija» noskaidroja, ka veikals ir slēgts pavisam, iemesls – izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tas, ka grāmatas ir dārgas un cilvēki lasa arvien mazāk, ir vispārzināms fakts, līdz ar to bizness grāmatu tirdzniecībā ir riskants. Arī te privātuzņēmējam no veikala apgrozījuma bija jāspēj segt maksa par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem, jāmaksā alga pārdevējai. Gluži bez pircējiem veikals nav bijis, tiesa gan, kancelejas preces cilvēki pirkuši citās tirgotavās, kur tās maksājušas lētāk, bet arī grāmatām, īpaši bērniem paredzētajām, zināms noiets bija, neraugoties uz cenu.
«Pirka cilvēki, kuri izlasījuši konkrētu grāmatu bibliotēkā un grib tādu arī mājās. Bērnu grāmatas pārdevu visu laiku. Pirka arī grāmatas par psiholoģiju un ezotēriku, ārstniecības augiem, ceļojumiem, vēsturi, biogrāfijas,» stāsta Velga Biseniece.
Tie smiltenieši, kuri no «Ziemeļlatvijas» uzzināja par grāmatu veikala slēgšanu, zināmā mērā pirmajā brīdī bija pat šokēti – tik ļoti Smiltenē bija pieraduši pie grāmatu veikala.
Ievāc pirmo nozīmīgo ozolzīļu ražu
«Latvijas valsts mežu» ozolu plantācijā netālu no Jaunjelgavas Aizkraukles novadā šoruden ievākta pirmā nozīmīgā raža — 438 kilogrami ozolzīļu, kas izaugs par vērtīgiem stādiem.
Laikraksts «Staburags»
Jaunjelgavas plantācija iestādīta 6,9 hektāru platībā, tajā aug 530 selekcionētu parasto ozolu. Ozoliem laba zīļu raža ir reizi četros vai piecos gados. Iepriekšējā raža plantācijā ievākta pirms sešiem gadiem, kad salasīti 112 kilogrami zīļu. Šī gada apjomīgā raža ļāva zīles ievākt no koku zariem, nevis zemē nokritušās, iegūstot vairāk derīgo sēklu, un tas ir arī vienkāršāks process.
Salasītās zīles vispirms nogādā čiekurkaltē, kur tās žūst noteiktā temperatūrā. Pēc tam zīles pāršķiro, izlasot bojātās, bet veselajām noņem cepurītes. Tad zīles gatavas doties uz kokaudzētavu, kur tās iesēj dobēs atklātā laukā. No Jaunjelgavas zīles nonāks «Latvijas valsts mežu» Valmieras kokaudzētavā, lai no tām izaugtu ap 50 000 selekcionētu ozolu stādu. Tie būs izaudzēti no uzlabota materiāla, salīdzinot ar to, kas iegūts no mežā augošiem kokiem.
«Latvijas valsts mežu» apsaimniekotajās platībās ozoli aizņem mazāk par vienu procentu, bet to skaitu pēdējā laikā cenšas palielināt. Pēdējo četru gadu laikā visvairāk ozolu valsts mežos iestādīti 2022. gadā — 14,75 hektāru kopplatībā, ik gadu atjaunojot ap pieciem hektāriem.
Pretī ozolu audzei kuplo uzņēmuma veidotā Japānas lapegles plantācija, kur šogad arī ievākti čiekuri. To sēklas un stādi nāk no privāta stādījuma Latvijā. Savukārt lauka tālākajā malā aug duglāzijas — skuju koks ar maigām skujām, smaržu un no citām eglēm atšķirīgiem čiekuriem. «Latvijas valsts mežu» mērķis ir izaudzēt duglāziju stādus eksportam.
Datortomogrāfijas kabinetā iegulda 400 000 eiro
Foto – Inta Savicka
Gulbenes Vizuālās diagnostikas medicīnas centrā svinīgi atklāts datortomogrāfijas kabinets, kurā nomainīta un uzstādīta jauna, moderna augstākās klases iekārta.
Laikraksts «Dzirkstele»
SIA «Vizuālā diagnostika» datortomogrāfijas kabineta izveidē ieguldījusi 400 000 eiro un papildinājusi izmeklējumu klāstu. Jaunā «Canon Medical Systems» 160 slāņu datortomogrāfijas iekārta «Aquilion Lightning SP80» ar īpašiem, inovatīviem risinājumiem piedāvā izmeklējumus atbilstīgi jaunākās paaudzes tehnoloģiskajiem standartiem, nodrošinot pacientiem komfortu, samazinātu starojuma devu un augstākas kvalitātes attēlus.
Gulbenes diagnostikas centra valdes loceklis, SIA «Veselības centrs 4» valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norāda, ka SIA «Vizuālā diagnostika» investīcija ir ļoti nozīmīga un pilda iepriekš solīto.
«Mēs solījām, ka mainīsim datortomogrāfijas iekārtu, un esam to izdarījuši ar uzviju, jo esam uzlikuši mazliet labāku iekārtu, nekā bija plānots. Gulbenei ir paveicies, jo ir uzstādīta iekārta, kādu parasti izvieto reģionālajās slimnīcās. Tuvumā nekā līdzīga nav. Šī ir vērtīga investīcija gan materiālā izpratnē, gan iedzīvotāju veselības ziņā. Ceru, ka tas priecē arī ģimenes ārstus un uzlabos viņu darbu. Svarīga ir savlaicīga un veiksmīga ārstēšana,» teica M. Rēvalds.
Centra pārstāvis uzsvēra, ka nozīmīgā investīcija lielā mērā ir viņa kolēģa Ivara Eglīša, SIA «Vizuālā diagnostika» valdes priekšsēdētāja, nopelns. «Viņš uzskata, ka ir jāatbalsta reģioni,» skaidro M. Rēvalds, «pateicoties viņam, lielā mērā šīs investīcijas arī notiek.»
#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta
Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.
Reklāma