Vērojot dažādu Latvijas sabiedrības pārstāvju domu izpausmes interneta portālos, esmu nācis pie pārliecības, ka Eiropas līmeņa algas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nekad nesagaidīt.Tas nav tāpēc, ka neticētu iespējamībai, ka Latvija ar laiku varētu būt Eiropas līmeņa valsts. Iemesls ir vienkāršs – tas milzu prieks, kas pārņem ļoti daudzus cilvēkus, uzzinot, ka kādam alga tiks samazināta. Ārstu, skolotāju, policistu algu un māmiņu pabalstu samazinājumu nezin kāpēc pavada nevis ar sēru marša skaņām, bet ar gaviļu trompetēm, kā bija vērojams interneta portālu komentāros. Laikam taisnība – pats gardākais latvietim ir otrs latvietis.Saprotams būtu dažu personu prieks saistībā ar algu samazinājumu situācijās, kad gadā nopelna 20 tūkstoš latu un vairāk, bet pašreizējie notikumi mani šokē.Ekonomikas procesi ir nemainīgi un stingri – ja tavs kaimiņš saņem mazāk, tas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī tev. Par tevis paveikto darbu vai saražoto produkciju parasti maksā šie citi ļaudis. Nauda vienmēr pārvietojas un atnāk atpakaļ. Un tagad tā atpakaļ atnāks mazāk. Patiesībā gaidāmais algu samazinājums valsts sektorā personām, kuras jau tā uz kopējā fona nebūt nebija lielāko naudu pelnošās, draud ar ievērojamu ienākumu samazinājumu gandrīz visiem.Bet kopumā šīs prieka izpausmes ir milzīga ūdens straume uz politiķu dzirnavām. Ja jau tauta priecājas, tas nozīmē, ka var atļauties samazināt tieši uz parasto cilvēku rēķina budžeta izdevumus, nevis meklēt paši savā kasītē. Tātad palielināt algas nevajag – visvairāk tautai patīk, ka tās samazina.
