Vēl vakarā kādam vācu tūristu pārim izrādīju Bausku, kopā priecājāmies par veiksmīgajiem ziedu kārtojumiem interesantos podos, kas parādījušies vecpilsētā – Rāts-laukumā un Plūdoņa ielā. Bet jau otrā rītā puķu podi bija patukšoti, izpluinīti.Plūdoņa ielā kādam namam izglāzēta jauna loga rūts. Saimnieks ir gana atjautīgs, pie cauruma logā pielicis plakātiņu, kurā rakstīti viedi vārdi: «Bauska top skaistāka, jo paši veidojam vidi, kurā dzīvojam.» Šajā gadījumā ne tikai patiesi, bet arī pietiekami sarkastiski teikts.Kolēģe klausījusies interviju ar Ventspils dārznieci, kura stāstījusi, ka sākumā, kad parādījušies pirmie interesantākie ziedu veidojumi Ventspils apstādījumos, tur arī esot postīts. Bet ar laiku demolēšanas mānija aprimusi. Varbūt Bauskā arī vajadzīgs laiks? Ir gan jautājums – kurš būs sīkstāks: «Vides servisa» puķkopji, nemitīgi atjaunojot stādījumus, vai demolētāji, tos izplēšot?Laikraksta redakcijā praksē bija studentes no Vidzemes augstskolas Valmierā. Meitenes teica, ka apbrīnojot valmieriešu mieru – tur ne soliņus, ne ceļazīmes nelaužot, apstādījumus nepostot. Ballēs un diskotēkās Valmierā nekaujoties. Šos stāstus klausoties, tiešām jāsecina, ka Bauskas ģeogrāfiskais novietojums valsts dienvidos un triju upju vidiņā raisa agresivitāti un vāra šejieniešu asinis. Tā vien šķiet, ka tas tā nolemts. Vai šos mītus baušķenieki nekad nesagraus?Gribu ticēt, ka paši veidosim un saudzēsim vidi, kurā dzīvojam, ka pantiņš «Par laimīgu tas sevi sauc,/ Kas brauc no Bauskas nepiekauts» būs tikai folklora. «Tā taču būs,» mierinu sevi, sestdienas agrā rītā kāpjot pāri asinspeļķei pie «Easy bāra» Rīgas ielā.
