Policija: Patlaban ieroču civilās aprites liberalizācija nav atbalstāma

Patlaban ieroču civilās aprites liberalizācija nav atbalstāma, taču atsevišķi priekšlikumi par ieroču atļaujas iegūšanu varētu tikt izvirzīti, šodien no Valsts policijas un Saeimas deputātu puses izskanēja parlamenta apakškomisijā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisija ar policijas pārstāvjiem otrdien diskutēja par ieroču apriti Latvijā.

Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšniece Žanna Kangro apakškomisijā atzina, ka saskaņā ar Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes skatījumu ieroču izsniegšanas atļauju liberalizācija civilajā apritē nav atbalstāma, ņemot vērā gan Eiropas Savienības direktīvas prasības, gan Satversmē noteikto, gan ģeopolitisko situāciju.

Vienlaikus policijas pārstāvji atzina, ka par atsevišķiem uzlabojumiem apritē ir iespējams diskutēt. Deputātu vidū arī radās diskusijas par ieroču iegūšanas atļauju izsniegšanas optimizāciju attiecībā uz medicīnas pārbaudēm.

Patlaban potenciālajiem ieroču iegūšanas atļauju īpašniekiem ir jāiziet medicīnas pārbaude, neraugoties uz to, ka līdzīgu medicīnas pārbaudi šie cilvēki izgājuši, iegūstot autovadītāja tiesības. Kā aģentūrai LETA norādīja apakškomisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA), tad faktiski tiek nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi un cilvēku laiks. Apakškomisija sūtīs vēstuli Veselības ministrijai, lai tā sniegtu savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. “Ja cilvēks vēlas saņemt ieroča iegūšanas atļauju, tad viņam nevajadzētu otrreiz iziet šo medicīnas pārbaudi,” uzskata deputāts.

Vienlaikus apakškomisijā radās neizpratne par to, kāpēc zemessargiem, kuriem jau ir zināšanas par triecienšautenēm un tiesības mājās glabāt šos ieročus, ir jāiziet pārbaude, ja tie vēlas iegūt ieroča iegūšanas atļauju pašaizsardzības pistoļu iegādei.

Ņemot vērā minēto, deputāti varētu rosināt izmaiņas likumā, lai zemessargiem atvieglotu pašaizsardzības pistoļu iegādi.

Latvijā šogad līdz septembrim bija reģistrēti 30 712 šaujamieroču īpašnieki. Kopumā valstī reģistrēti 74 988 šaujamieroči un lielākā daļa ir paredzēti medībām, liecina Valsts policijas apakškomisijai sniegtā informācija.