Kas notiek kaimiņos? Jelgavā ar 12 lielizmēra salmu lellēm pievērsīs uzmanību vardarbībai

Sociālās aprūpes klienti dzied kopā ar populāriem mūziķiem

Neretas kultūras centrā izskanējis sestais mūzikas festivāls «Latgales balsis», kurā uz skatuves kopā ar valsts sociālās aprūpes centra «Latgale» iemītniekiem kāpj populāri mūziķi.

Laikraksts «Staburags»

Līdz šim festivālā piedalījās centra filiāļu klienti, bet pagājušajā gadā vadītāja Aija Lapiņa solīja dalībnieku loku paplašināt. Šogad uz skatuves kāpa arī viesi no valsts sociālās aprūpes centriem Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un Lietuvā.
Tradicionāli kopā ar aprūpes centru iemītniekiem festivālā piedalās Latvijā zināmi mākslinieki. Centra «Latgale» sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Klimoviča stāsta, ka šogad «Latgales balsis» uzņēma 43 aprūpes centru klientus, kā arī 21 māk-slinieku un centru darbinieku. Viņu vidū ir soliste Kristīne Šomase, Latgales džeza kluba vadītāja Inna Kralika, kuras festivālā piedalās no pirmās reizes.
Dziesmu «Manai dzimtenei» kopā ar dalībniekiem dziedāja bijušais ansambļa «Bumerangs» mūziķis Vents Armands Krauklis. I. Klimoviča piebilst, ka mākslinieki festivālā piedalās bez atlīdzības, bet ne katrs gatavs savu laiku ziedot bez samaksas.
Šogad festivālā piedalījās duets no Aizkraukles — Ainārs un Jana Uzulnieki. Viņi kopā ar festivāla dalībniekiem Ilzi, Mariju un Andreju no centra «Latgale» filiāles «Mēmele» izpildīja dziesmas «Vālodzīte» un «Cielaviņa».
Jana Uzulniece stāsta, ka regulāri piedalās labdarības projektos, koncertos, gadiem ilga sadarbība izveidojusies ar sociālās aprūpes centriem. Bieži viesojas centra «Kurzeme» filiālē «Veģi». «Latgales balsīs» Jana piedalās pirmo reizi, iepriekš par to nebija dzirdējusi. Mēģinājumi kopā ar aprūpes centra iemītniekiem Aizkrauklē sākās vasaras beigās. Zinot, ka Ilzei patīk Raimonda Paula dziesmas, izvēlējās «Cielaviņu». Jana saka – klātbūtne festivālā sniedz gandarījumu, redzot neviltotu prieku dalībnieku sejās, un pašai prieks ir nesalīdzināmi lielāks kā parastā koncertā vai ballē. ◆

Lieguma laikā pieķer maluzvejniekus

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori sadarbībā ar Zemessardzes kājnieku bataljonu devušies zvejas kontroles reidos Valkas un Smiltenes apkaimē.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Pārbaudes laikā Vecpalsas upē Virešu pagastā konstatēts rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpums – lašveidīgo zivju nelikumīga ieguve ar aizliegtu rīku – žebērkli. Reidi notikuši arī Vaidavā, Gaujā, Vizlā, Rauzā un Palsā.
Kā informē VVD pārstāve Aija Jalinska, maluzvejnieki plānoja paturēt divus taimiņus, par ko sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Oktobrī un novembrī, kad Latvijas upēs notiek lašu un taimiņu migrācija un nārsts, VVD organizē pastiprinātu lašupju uzraudzību. No visiem maluzvejniecības gadījumiem tikai 10-15% izdodas vainīgos pieķert «aiz rokas». Vecpalsā tas izdevies.
Pārvalde izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī naktī, pakāpeniski tehniskais aprīkojums tiek papildināts. «Novērojumi liecina, ka tendences mainās. Agrāk maluzvejnieki uzdarbojās naktīs, bet pašlaik gana droši jūtas arī dienā. Tātad pārkāpēji rosās neatkarīgi no diennakts laika,» secina VVD Vidzemes reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs.
Maksimālais sods fiziskām personām par makšķerēšanas pārkāpumiem ir 350 eiro. Par rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumiem fiziskām personām maksimālais sods ir 700 eiro, juridiskām personām – 4300 eiro. Ja nodarīts kaitējums zivju resursiem, pārkāpējam papildus jāmaksā 715 eiro par vienu lasi vai taimiņu.
Jāuzsver, ka nārsts ir īpaši jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas gaļas un ikru kārotājiem. VVD atgādina – lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā. ◆

Ar 12 lielizmēra salmu lellēm pievērsīs uzmanību vardarbībai

Lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību arvien pieaugošajai vardarbības problēmai, Jelgavas Zonta klubs Jelgavā īsteno projektu, kura mērķis ir likt cilvēkiem aizdomāties par vardarbību pret sievieti un iesaistīties tās mazināšanā.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Viena no aktivitātēm «Salmiem nesāp, bet sievietei? Atpazīsti vardarbību!» notiks 26. novembrī pulksten 12, kad tiks atklātas vides instalācijas – 12 lielizmēra salmu lelles. Tās būs novietotas intensīvas iedzīvotāju kustības vietās.
Sabiedrībā zināmas 22 sievietes savām rokām veidoja šīs lelles. Katrai lellei pievienots patiess dzīvesstāsts, kas palīdzēs ne tikai atpazīt tos vardarbību veidus, par kuriem cilvēki pat neaizdomājas, bet tiks arī pievienots rīcības algoritms, saskaroties ar šādu situāciju. Šī aktivitāte notiek starptautiskās kampaņas «16 dienas pret vardarbību» laikā.
«16 dienas pret vardarbību» ir globāla kampaņa, kas notiek vairāk nekā 180 valstīs un kuras mērķis ir palielināt informētību par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, iedrošināt sabiedrību aktīvi cīnīties pret vardarbību visos tās veidos. Šī ikgadējā kampaņa sākas 25. novembrī – Starptautiskajā dienā pret vardarbību pret sievietēm – un turpinās līdz 10. decembrim – Starptautiskajai cilvēktiesību dienai. Līdz šim datumam Jelgavā būs apskatāmas arī vides instalācijas ar pievienotajiem dzīvesstāstiem.
Instalācijas atklāšanas laikā notiks arī apbalvošanas ceremonija «No sirds uz sirdi». Šogad tiks apbalvoti speciālisti un aktīvisti, kuri ar savu darbu ir sekmējuši sieviešu tiesību aizstāvību un uzlabojuši viņu tiesību ievērošanu Jelgavas pilsētā un novadā.
To, ka vardarbība mūsu valstī ir ļoti liela problēma, atklāj Valsts policijas (VP) 2023. gada pārskata dati. Situācija kļūst sliktāka, jo vardarbības gadījumu skaits palielinās gandrīz vai ģeometriskā progresijā. VP pārskatā par 2023. gadu sniegtā statistika par vardarbību Latvijā apliecina ne vien tēmas aktualitāti, bet arī progresējošo tendenci. Kā ģimenes konflikti reģistrēti 3705 notikumi – par 112 vairāk nekā 2022. gadā. Ziņojumu skaits sociālajiem dienestiem ir audzis par vairāk nekā 19% (1342/+218), saņemti 894 (+327) tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību – pieaugums nedaudz virs 57%.
«Zonta International» ir globāla organizācija ar vairāk nekā 100 gadu darbības pieredzi, iestājas par labāku nākotni sievietēm un meitenēm. Kopumā 1100 Zonta klubos 64 valstīs darbojas vairāk nekā 26 000 cilvēku, to vidū ir arī Zonta klubs Jelgavā. ◆

Aicina pārdēvēt Sakses un Partizānu ielu

Nepilnu trīs gadu laikā jau trešo reizi Gulbenes novada pašvaldība aicināta atteikties no diviem komunistisko totalitāro režīmu godinošiem ielu nosaukumiem.

Laikraksts «Dzirkstele»

Oficiālu vēstuli Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris 4. novembrī nosūtījis katram no 15 Gulbenes novada domes deputātiem personiski. Viņš norādījis, ka tas ir steidzami un gaida atbildi līdz 15. novembrim.
K. Kangeris vēstulē aicina atteikties no padomju režīmu godājošajiem ielu nosaukumiem līdz šī gada 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai. Runa ir par Annas Sakses ielu Lejasciemā un Partizānu ielu Beļavas pagasta Letēs.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis norāda, ka būtu sarežģījumi, ja Lejasciemā nomainītu A. Sakses ielas nosaukums. Tas būtu saistīts ar ierakstu maiņu nekustamo īpašu dokumentos un prasītu papildu izmaksas. «Esam vietējiem prasījuši, viņiem Annas Sakses ielas nosaukums netraucē,» teica A. Caunītis.
Arī Partizānu ielas nosaukums, viņaprāt, nav nemaz tik viennozīmīgi tulkojams. «Ir bunkuri, pie kuriem mēs kavējamies atmiņās. Mežabrāļus tagad saucam par nacionālajiem partizāniem, bet te ir runa par partizāniem, kuri atradās pretējā pusē. Jautājums – ko mēs saprotam ar vārdu partizāns? Īpaši jaunajai paaudzei – vai viņiem tas ko izsaka?» prāto A. Caunītis.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika teica, ka diezin vai deputāti paspēs K. Kangera vēstulē ieteikto lēmumu pieņemt līdz 18. novembrim, jo līdz tam kārtējā domes sēde nav plānota. Viņa apšaubīja, vai šī viena jautājuma dēļ varētu sasaukt ārkārtas domes sēdi. ◆