Par pagājušo nedēļu stāsta Laura Arāja, Iecavas bērnu folkloras kopas «Tarkšķi» dalībniece, Iecavas vidusskolas 11. klases audzēkne.– Septiņus gadus darbojos folkloras kopā un esmu piedalījusies dažādos svētkos, taču šī «Baltica» man bija īsts spēku pārbaudījums. «Tarkšķu» vadītāja Kristīne Karele atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, un mums, četrām meitenēm, vajadzēja viņu aizstāt. Visu pagājušo nedēļu internetā ar viņu sazinājāmies un saskaņojām rīcību. Tagad saprotu, cik milzīgs darbs ir Kristīnei vienai.Jau pirmdienā Iecavas kultūras namā mums sākās mēģinājumi, un tā trīs dienas pēc kārtas.Ceturtdien dziedājām Siguldā uz ielas, vakarā Turaidā Dainu kalnā festivāla ieskaņas koncertā. Piektdiena bija īpaša, jo es un Laura Liepiņa devāmies uz pieņemšanu Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Valda Zatlera. Jutāmies satrauktas, jo daudzo folkloras kopu vadītāju vidū mēs bijām tās jaunākās. Visi kopā nodziedājām «Daugav’ abas malas». Pēc tam pils dārzā tika skandētas novadu stiprās dziesmas. Sajutu, ka «skudriņas pa muguru tekalē». Tapa arī Zemgales novada pārstāvju kopīgs foto ar prezidentu.Sestdien Jelgavā mums bija jāuzstājas Ģederta Eliasa mākslas muzejā, kur bija aicināti koncertēt festivāla «Pulkā eimu, pulkā teku» laureāti. Sestdienas vakarā lielisks bija dižkoncerts. Tas atšķīrās ar neparasto sižetu. Tā kā festivālā šoreiz bija izceltas latvju zīmes, Jelgavā tas ritēja Nameja zīmē, kas bija arī skatuves noformējumā. Dižkoncertā ieradās Namejs, jādams ar zirgu, un viņa pavadoņi. Kaut arī uznāca spēcīgs lietus, tas netraucēja visiem labi justies. Vakarā izkustējāmies dančos, sastapos ar draugiem no Madonas. Dažādās situācijās esmu pārliecinājusies, ka folklora ļoti atbrīvo cilvēku. Vajag iet, runāt, uzticēties pašam un pārējiem. Folkloristu saimē veidojas pozitīvisms, kas dod spēku. Festivāla dienās jutu nogurumu, bet tas bija patīkams.Svētdien uzņēmām viesu folkloras kopas Iecavā.
