KM: Medijpratības uzlabošanai nepieciešams ieguldīt izglītībā, sabiedrības informēšanā un medijos

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā (KM).

Ministrijas ieskatā būtiski ir attīstīt medijpratības nozari, lai starp institūcijām koordinētu plānveida rīcību visos izglītības līmeņos iedzīvotāju medijpratības veicināšanā, iesaistot tajā arī žurnālistikas satura veidotājus.

“Aktīva Izglītības un zinātnes ministrijas un izglītības iestāžu rīcība medijpratības ieviešanai dažādu līmeņu mācību procesos ir nozīmīgākais faktors, lai veicinātu kritiski domājošas sabiedrības veidošanos,” pauž ministrijā.

Tāpat ministrijā norāda, ka sabiedrības medijpratībai ir nozīmīga loma, lai veidotos valsts un sabiedrības noturība pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp noturība pret dezinformāciju un prasme to atpazīt. Tādējādi, ministrijas vērtējumā, tiek stiprināta nacionālā drošība.

“Drošāku vidi veido medijpratīga sabiedrība, kura izprot informācijas sniedzēju funkcijas, mediju un žurnālistu darbu un spēj atšķirt medijus, kas piedāvā kvalitatīvu un profesionālu žurnālistiku, kā arī spēj atpazīt, kā informācija ir veidota, tādējādi izprotot politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras notikumus,” pauž ministrijā.

Jau ziņots, ka oktobra izskaņā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome prezentēja pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.

Pētījumā secināts, ka tikai 20% sociālo mediju lietotāju pilnīgi piekrīt, ka zina, kā atšķirt viltus tīmekļvietnes no īstām, bet 42% šim apgalvojumam drīzāk piekrīt.

Tāpat pētījumā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji samērā maz uzticas gan Latvijas sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem – 30% līdz 32% respondentu uzskata, ka informācija šajos medijos ir pilnībā ticama vai lielākoties ticama.

Pētījumā arī secināts, ka nepieciešams uzlabot sabiedrības ziņu pratību. 27% respondentu pētījumā norādīja, ka ziņu izkārtojums vai secība portālā, televīzijas vai radio pārraidē ir nejaušs. Savukārt jautājumā par atšķirībām starp sociālo mediju “Facebook” un portālu “Delfi.lv”, tikai 27% respondentu zināja, ka “Facebook” nedarbojas kā redakcija ar žurnālistiem, kamēr “Delfi.lv” to dara.

Attēls no biblioteka.lv