Arhibīskaps Vanags: Miers mūsu robežās nav pats par sevi saprotams

Mums ir jāaptver realitāte, ka miers mūsu robežās nav pats par sevi saprotams, tā ir privilēģija zināt, ka šonakt tavas mājas nesagraus, pirmdien valsts svētkiem veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

“Mūsu vēstures garajos gadsimtos brīvības posms ir bijis īss, pateiksimies Dievam, ka esam izredzēti tajā dzīvot,” sacīja Vanags.

Viņš aicināja pateikties paaudzēm, kas izcīnīja brīvu Latviju, paaudzēm, kas to uzcēla, kā arī tiem, kas to sargā.

Arhibīskaps norādīja, ka mūsdienās sākt valsts svētkus dievnamā nav gluži pats par sevi saprotams, un ne katrā valstī tas iespējams.

“Šeit izskanējis atšķirīgs skatījums uz mūsu dzīves un pasaules notikumiem un tas man liek just prieku un lepnumu par mūsu valsti, jo vai tad tā nav tā brīvība par kuru mēs cīnījāmies, ka cilvēkam drīkst būt savas domas, kuras viņš drīkst izteikt atklātībā, ka mēs joprojām varam brīvi sarunāties par dažādām idejām – ne visās valstīs tā ir,” sacīja Vanags.

Viņš aicināja sargāt brīvību, lietot to Dievam par godu un savai valstij par labu.

Arhibīskaps savā uzrunā sacīja, ka jau tūkstoš dienu turpinās karš Ukrainā, vairāk nekā gadu turpinās karš svētajā zemē un Tuvajos austrumos, teroristi uzbrūk mierīgajiem iedzīvotājiem, valsts uzbrūk valstij un apmainās šāviņiem, pilsētas tiek sagrautas, cilvēki nogalināti.

Vanags akcentēja, ka “filmā “Gladiators” ir aina, kur Maksimus cīņas gaidās stāv arēnas vidū un saka saviem biedriem “lai arī kas nāktu, pa tiem vārtiem, mums ir lielākas izredzes izdzīvot, ja darbosimies kopā”, tomēr rietumu pasaule, tostarp Latvija kļūst arvien pretrunīgāka – mēs to tādu padarām ar savām izvēlēm”.

Arhibīskaps norādīja, ka Parīzes Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju miljoniem cilvēku visā pasaulē ieraudzīja Leonardo Da Vinči gleznas “Svētais vakarēdiens” ainu, tomēr “kunga Jēzus un apustuļu vietu ieņēma spokaini dragkvīni. Līdzība nebija fotogrāfiska, bet atjautības uzdevumos mēs viegli izlasām tekstu arī tad, ja zilbes ir sajauktā kārtībā”.

“Varētu teikt, ka tas bija tikai šovs, tomēr tas bija rietumu vēstījums pasaulei par nākotnes redzējumu,” sacīja Vanags, norādot, ka tas izteica laikmeta garu.

Vanags uzsvēra, ka šova nolūks esot bijis attēlot iekļaušanas svētkus, kur aicināti ir visi, tomēr arhibīskaps aicināja padomāt, vai simboliskajā ainā starp svētku dalībniekiem pamanīts arī kāds zilos džinsos un rūtainā kreklā. “Iekļaušanas svētkos tādam vieta neatradās,” sacīja Vanags.

Viņš atzīmēja, ka šogad notika dažādas vēlēšanas gan Eiropā, gan Amerikā un ziņas par rezultātiem tika uztvertas gluži kā vēstis no frontes. Tas uztverts kā uztraucošs pagrieziens pa labi, liekot domāt, kas notiks ar Eiropu, ar NATO un ar mums.

Arhibīskaps akcentēja, ka politika bieži ir kā svārsts – tā virzās pa labi, pa kreisi un atpakaļ un tā ir bijis vienmēr.

“Kādēļ tagad tik apokaliptiskas izmaiņas? Vai pagrieziens nav tik ass, jo uz nākotnes iekļaušanas svētkiem nav uzaicināts parastais cilvēks ar viņa vērtībām, kurs līdzšinējām paaudzēm bija dabiskas un saprotamas?” vaicāja Vanags.

Arhibīskaps sacīja, ka jaunas idejas ir vajadzīgas, taču ir jābūt uzmanīgiem pret haosu, ko tās var izraisīt. Vienlaikus ir svarīgi palikt un darboties kopā.

Vanags savā uzrunā sacīja, ka šī bijusi pēdējā viņa uzruna valsts svētkos arhibīskapa amatā.

Vanags LELB vada jau 31 gadu. Baznīcas Satversmē teikts, ka bīskaps var doties emeritūrā jeb pensijā, kad ir sasniedzis 65 gadu vecumu, bet 70 gadu vecumā šis amats jāatstāj. Vanags ir dzimis 1958. gada 25. maijā.

Vanags nodomājis doties emeritūrā līdz ar nākamo LELB Sinodi. 

Par LELB vadītāju Vanags kļuva 34 gadu vecumā pēc iepriekšējā luterāņu arhibīskapa Kārļa Gailīša traģiskās bojāejas autoavārijā 1992. gada rudenī. Bīskapa amatā Vanags tika ievēlēts 1993. gada 26. janvārī.

Izmantots foto no J. Vanaga personiskā albuma, kas publicēts la.lv