Diskutēt mani rosina 16. jūlijā izskanējušais aicinājums mainīt Satversmi un palielināt tautas varu.Dzirdēti saucieni: «Būtu mums Ulmanis! Tad gan…» Ulmanis varbūt būtu, par ko liecina Darba grupas izveide Satversmes labojumiem. Tikai vienā un tajā pašā ūdenī iekāpt nevar.Kas ir partijas? Saujiņa cilvēku, kas, izmantojot PR tehnoloģijas un tautas masu fizioloģiskās vajadzības, uzurpējuši varu tautas vārdā. Kas ir tauta? Tas ir savā egoismā pilnīgi nesavienojams cilvēku kopums, kas savās vajadzībās vadās pēc vēdera filozofijas. Cēzara sauklis «Dodiet pūlim maizi un izpriecas!» arī šodien nav zaudējis aktualitāti. Visas partijas vairāk vai mazāk pie tā pieturas. Tas garantē ievēlēšanu Saeimā. Nedod, Dievs, ja kādu iemeslu dēļ rodas problēmas to nodrošināt (un tagad ir tāds brīdis Latvijā)! Tad jāsameklē ienaidnieka tēls. Tas, kādas kaislības virmo ap Ušakova ievēlēšanu Rīgas Domē un kā labējie nacionālistiskie spēki ir saplēsušies un turpina plēsties savā starpā, liecina, ka slavenā frāze «Apakšas vairs negrib un augšas vairs nevar» sāk realizēties Latvijas pašreizējo vēsturisko notikumu mutulī.Populistiskie aicinājumi tautai referendumos noteikt to vai citu likumdošanas punktu ir aktuāli, vienlaikus izraisot smaidu. Jo aiz tautas svētā vārda vienmēr stāvēs «politbirojs» vai, kā es diskusijā ar Igoru Šiškinu minēju, «druīdu (priesteru) vecajo padome». Tas galu galā novedīs atkal pie «vienīgās un pareizās» politikas. «Kas nav ar mums, ir pret mums» un «Sitiet citticīgos!» – aizvien skaļāk izskan interneta vidē. Uzskatu, ka, neizmainot tautas pamatmasas apziņu, ka varam šajos laiku griežos izdzīvot tikai kā šūniņas vienotā organismā, nedos vēlamo rezultātu. Varam mainīt Satversmi, dot tautai tiesības izlemt referendumos tos vai citus likumus, vēlamā rezultāta nav. Un nebūs! Ja netransformēsim savu vienas šūniņas egoismu visa organisma, visas cilvēces vajadzībām, kļūsim par varenu audzēju, kas galu galā sagraus organismu. Tās ir bīstamas tendences, kas novedīs pie nacionālsociālistiskas diktatūras. Hitlera «Mein Kampf» kļuvusi pieprasīta vairāk kā jebkad Latvijā. Tas ir strupceļš. Jāsāk ir nevis ar Satversmes grozījumiem, bet gan ar tautas izglītošanu un apziņas celšanu. Bez visa tā labu rezultātu neiegūsim nekad. Skarbi teikts, bet fakts. Tas ir mans vēstījums Darba grupai un Jānim Lejam.
