Ilggadējam Kurmenes skolas skolotājam Jānim Cīrulim 2009. gada 3. augustā būtu apritējuši 100 gadi.2. augustā kapsētā viņu apciemoja sieva, trīs bērni, četri mazbērni un četri mazmazbērni – kopā bijām 17 no 25. Jā, tik kupla ir Jāņa Cīruļa saime.Mūsu tēta bērnība un jaunība pagāja Vecsaules pusē, bet dzīves lielākā daļa veltīta Kurmenei – skolai, kurā mācīja, audzināja vairākas kurmeniešu paaudzes, vēlāk – kolhozam un tā ļaudīm.Domājot par pagājušo laiku, atceros, ar cik lielu atbildību mans tēvs (esmu vecākā meita) veica jebkuru uzticēto pienākumu. Vēl šodien atmiņā negulētās naktis, kad bija vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, tie brīži, kad mājās pēc skolas palīdzēja mācīties tiem, kuriem gāja grūtāk. Bērnībā man likās interesanta skolēnu Jāņu komanda volejbolā ar Jāni Cīruli priekšgalā.Mana tēva dzīves pamats bija darbs, tās lielākā vērtība – ģimene, bērni, mazbērni. Vecāki mūs audzināja stingri, bet taisnīgi. Šodien jāsaka paldies par mūsu skološanu. Visi esam ieguvuši augstāko izglītību, jau krietni sen ejam savu vecāku pēdās, jo esam ķīmijas, bioloģijas skolotāji, tāpat kā mūsu tēvs. Strādājam dažādās bijušā Bauskas rajona skolās. No saviem vecākiem mantoto cenšamies nest tālāk bērnos un mazbērnos.
Atceroties Jāni Cīruli
00:00 05.08.2009
93