Privātā uzņēmējdarbība tiek uzskatīta par glābšanas riņķi Latvijā bez darba palikušajiem. Bauska izsenis ir bijusi amatnieku pilsēta. Vai šie laiki atgriezīsies? Un vai mums būs nauda, par ko pakalpojumu pirkt? Paziņas meita… Paziņas… Paziņas meita pavasarī aizposās uz Vāciju. Darbu sarunāja draudzene, kura ir mājkalpotāja pie turīgiem cilvēkiem. Putekļus dzenās un grīdas mazgās arī draudzene.
Pirms pāris gadiem viņas abas saņēma Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas diplomu. Mācījās klātienē un budžeta grupā. Rīgas skolās darbu neatrada, bet laukos atgriezties negribēja. Viena pastrādāja kādā birojā, otra veikalā, bet ziemas sākumā nokļuva bezdarbnieku rindās.
Nodarbinātības valsts aģentūrā jaunietes izvēlējās nagu kopšanas kursus, kuros mācīties gribētāju bija vairāk kā vietu. Tāpēc, ka skaisti un interesanti. Kad bija jāsāk strādāt, atklājās, ka materiāli dārgi, pieredzes nav, turklāt mākslīgo nagu pieaudzēšanai klientu vairs nemaz nav tik daudz.
Bez darba palikušo skološanā un pārskološanā Latvijas valsts ir ieguldījusi prāvus līdzekļus, vienīgi labuma no tā nekāda. Skolotāju, tāpat kā sociālo zinību speciālistu un daudzu citu profesiju pārstāvju, Latvijā ir krietni vairāk nekā vajadzīgs. Tomēr augstskolas arī šogad uzņēma šajās specialitātēs, neslēpjot prognozi, ka skolo inteliģentos bezdarbniekus, jo darbs būs tikai dažiem. Vai, tik bezjēdzīgi plānojot, ir cerības sasildīt Latvijas atdzisušo ekonomiku?
