Demokrātisko iekārtu, kas ir arī Latvijas Republikas Satversmes pamats, uzskata par sarežģītāko valsts un sabiedrības organizācijas pārvaldes formu. Demokrātijas pamatu veido pilsoniskā sabiedrība. Galvenais tās resurs ir … …
Galvenais tās resurs ir pilsoņi un viņu izpratne par demokrātijas vērtībām, par savu līdzdalību tajā un līdzatbildību par to. Mūsu sabiedrībā, kur demokrātiskās tradīcijas nav gadsimtiem vecas, ir īpaši sarežģīti panākt tūlītējas pārmaiņas šajā jomā.
Tas atspoguļojas arī mūsu bijušā rajona novadu politiķu darbā, diemžēl pat pozitīvi vērtējamos gadījumos. Viens no tādiem bija Bauskas novada Domes vadības lēmums rīkot atklātus konkursus uz pārvalžu un struktūrvienību vadītāju amatiem, kas pieņemts viena vakara un nakts laikā lielā slepenībā.
Pirms kāda laika redakcija saņēma vairāku Stelpes pagasta iedzīvotāju jautājumus, kuros lūgts sniegt paskaidrojumu avīzē. Kas notiek pagastos pēc jauno novadu domju ievēlēšanas? Kāpēc vajag pārvaldnieku un citus darbiniekus, kuri saņems lielas algas? Kāpēc par pārvaldniekiem atstāj vēlētāju uzticību zaudējušus pagastvečus? Kādi būs viņa pienākumi? Vecumnieku novada Domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis sacīja: «Es nekad neatbildēšu uz jūsu jautājumiem. Jūs neesat Stelpes pagasta iedzīvotāja. Kas jūs viņiem tāda esat? Lai cilvēki nāk paši taujāt! Man nav vajadzīga kaut kādas avīzes starpniecība. Vienmēr esmu atbildējis uz ļaužu jautājumiem. Varat nākt lasīt lēmumus, skatiet likumus! Tur arī varat pētīt un meklēt!»
Diemžēl tāda bija pilsoņu vēlētas, nodokļu maksātāju algotas amatpersonas attieksme. Valsts pārvaldē (uz vietas to realizē pašvaldības) strādājošajiem jāatceras par savas darbības caurspīdību, pieņemto lēmumu pamatotību un saimnieciskumu. Turklāt to jāspēj izskaidrot sabiedrībai. Mēs varam nezināt visus normatīvos aktus, jo savus pārstāvjus – politiķus, ierēdņus un darbiniekus – algojam, maksājot nodokļus.
