Mīļie tautieši! Daļa ražas jau ienākusies, un, ja Dievs dos, šis būs bagāts gads. Dievs taču grib mūs svētīt, bet mēs paši?Laikā, kad pasaulē daudz nepieredzētu, arī civilizācijas negausības izraisītu dabas stihiju un katastrofu, mūsu mīļā zemīte ir diezgan pasargāta. Vai Dievs joprojām svētī un svētīs Latviju? Ekonomikā mums ir krīze, dziļāka nekā pārsvarā Eiropas valstu, un daudzām valstīm nauda ne tikai nav jāaizņemas, bet to var pat aizdot.Vai ar to, ka mūsu himna reizē ir arī tautas lūgšana, vien pietiek, lai zeme tiktu svētīta? Esam paraduši zākāt tos, kurus paši esam ievēlējuši sev par kalpiem un vadoņiem. Tāda vara tautai ir dota. Viņi ir no mūsu pašu vidus. Kāpēc mēs savējos neatbalstām un nestiprinām? Un, ja ir izrādījies, ka esam pievilti, ka pie varas ir tikai ekonomisku grupējumu kabatas partijas, kā uz to reaģējam?Kāpēc klausām viņu meliem un vēlam tos atkal un atkal? Vai šie grupējumi nenāk no mūsu vidus? Ja mēs paši tiktu pie teikšanas, vai vispirms nepadomātu par savu un piederīgo vajadzībām?Kāpēc mēs baidāmies uzņemties atbildību un kļūt caurspīdīgi, bet to prasām no citiem? Mums ir vairāk nekā pusmiljons aktīvu pilsoņu, kuri nobalsoja referendumā par Satversmes grozījumiem. Vai šī tautas aktīvā daļa, kas ir vairāk par pusi no vēlēšanās piedalījušos skaita, nevarētu vienoties par vienu iespēju robežās sadarboties spējīgu mazo un jauno partiju deputātu kandidātu sarakstu visos piecos apgabalos, paši tos ievēlētu un kļūtu pie varas. Tad visi tur tagad esošie būtu ārā un arī mums naidīgie spēki nepārņemtu varu. Vai tad mēs neko neesam iemācījušies no «Saskaņas centra»?Lai Dievs mums palīdz rīkoties tā vai citādi, bet aktīvi un atbildīgi!
