Vecumnieku luterāņu baznīcā Liene Veinberga spēlē ērģeles. Viņa mācās Vecumnieku vidusskolas 11. klasē, ir beigusi vietējās Mūzikas un mākslas skolas klavieru klasi. Astoņus gadus Liene ir dziedājusi meiteņu korī «Via Stella».Liturģijas mēģinājums Otrdienas vakarā ērģelniece un draudzes mācītājs Juris Morics ierodas svētdienas liturģijas mēģinājumā. Klusajā baznīcā Liene sēž pie instrumenta un iedziļinās garīdznieka skaidrotajā dievkalpojuma norises secībā. Šogad Vecumnieku luterāņu baznīcā jaunā mūziķe nokristījās un iesvētījās. Dievnama ērģeles viņa sāka spēlēt pirms nepilniem diviem gadiem. Tad sekoja pārtraukums. Nu Liene ir atgriezusies, lai turpinātu sadarbību.«Mums ir nedaudz mainījusies liturģijas kārtība, tādēļ ir vajadzīgs mēģinājums. Dievkalpojumā spēlēt ir grūti, jo nav konkrēta ritma. Ērģelniekam tas ir jāizjūt un jāatrod pašam. Man ir prieks par to, ka Liene atkal piedalīsies dievkalpojumos, jo pauze radās meitenes lielās aizņemtības dēļ. Mūsu novadā ir ļoti daudz jauku, talantīgu jaunu cilvēku, bet viņi visi ir ārkārtīgi noslogoti – mācās Mūzikas un māk-slas skolā, dejo, piedalās sporta sacensībās,» uzskata mācītājs.Lielas atšķirības, spēlējot klavieres vai ērģeles nav, uzskata mūziķe. Toties viņa pavisam skaidri zina, ka uzstāšanās koncertā vai muzicēšana dievkalpojumā nav gluži viens un tas pats. Liene uzskata: «Dievnamā ir īpaša gaisotne. Te valda dziļš miers, kas eksistē ārpus ikdienības steigas un haotiskām domām. Tādēļ spēlēt dievkalpojumos man ļoti patīk.» Muzikālie vakari Luterāņu draudzes vēsturiskajā namā, ko vietējie dēvē par Sarkano skolu, sistemātiski notiek jauniešu tematiski vakari. «Tiem ir ekumeniska ievirze. Ar katoļu priesteri – Skaistkalnes paulīniešu ordeņa tēvu Jāni – vienojāmies, ka ikreiz jauniešu saietus vadīsim abi. Vakariem ir muzikāla ievirze. Kopīgi lasām Svētos Rakstus, ko auditorija brīvā formā apspriež. Sniedzam arī teoloģiskus skaidrojumus, klausītājiem atstājot iespēju secinājumiem un pārdomām, nevis paužot «vienīgo īsto patiesību». Tad seko kopīga lūgšana, kurā ikviens izsaka savu nodomu vai lūgumu. Vakars beidzas ar Tēvreizi. Mēs aicinām jauniešus nākt ar saviem instrumentiem, sacerēt un izpildīt dažādus skaņdarbus. Man uzskats ir tāds: apmēram 90 procentiem mūzikas ir garīga būtība, ieskaitot džezu un roku. Tikai pavisam nelielā mūzikas daļā dominē maldinoši izpausmes veidi tāpat kā jebkurā citā mākslas jomā,» atzīst Juris Morics.Baznīcā pagaidām nav liturģiskā kora, toties Vecumniekos darbojas gan jauktais sastāvs «Maldugunis», gan Mūzikas un mākslas skolas bērnu koris, bet septembrī ir nodibināts novada jauniešu koris. Draudze jau ilgstoši sadarbojas ar vietējiem koristiem un diriģentiem, tāpēc atsevišķa sastāva veidošana baznīcā pašlaik nav galvenā nepieciešamība. Tapusi zīmējumu sērija Draudzes jauniešu talanti izpaužas arī vizuālajā mākslā. Māksliniece, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Iveta Bērziņa, ir izveidojusi grafiku sēriju ar vēsturiskā dievnama fasāžu zīmējumiem. Tie ir kļuvuši par luterāņu draudzes neoficiālu logo, jo ir nodrukāti gan dievkalpojumu lapiņās, gan publicēti novada interneta mājaslapas sadaļā par draudzi.Ivetas vairākas grafikas dāvanā saņems personas, kas ziedojušas naudu vai sniegušas intelektuālu atbalstu baznīcas jumta atjaunošanā. Tas tika paveikts šovasar, nepieciešamo summu iegūstot labdarības akcijās. Daudzi labvēļi ir vēlējušies palikt anonīmi. Īpašā dievkalpojumā, ko vadīja Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers un Juris Morics, pateicība tika veltīta visiem nesavtīgajiem atbalstītājiem un draudzes sadarbības partneriem. Turpina saimniecisko rosību Jumta atjaunošana ir saimniecisko darbu stratēģijas pirmais posms. Jaunievēlētā draudzes padome, ko vada Dita Starta, šogad pieņēma svarīgu lēmumu pārdot Vecumnieku luterāņu baznīcai piederošo zemi un visus līdzekļus ieguldīt dievnama un draudzes ēkas remontā. Komentē Juris Morics: «Mums ir padomā nopietns projekts, kurā ir ieinteresēta arī biedrība «Stelpīte», kas darbojas Stelpes pagastā. Nevalstiskās organizācijas līderi un draudzes padome vienojās par kopīga projekta izstrādi, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Sarkanās skolas remontam. Mēs vienojāmies, ka šo ēku varētu kopīgi izmantot dažādu aktivitāšu organizēšanai. Tā varētu būt vasaras nometņu, rekolekciju, kā arī biedrības «Stelpīte» īstenoto bērnu un jauniešu programmu norises lieliska vieta. Vēl nav zināms, vai projekts tiks atbalstīts, taču draudze neatkāpsies no saviem nodomiem un sāks vēsturiskās celtnes remontu.»Pirmo vēstnesi – profesionāli restaurētās draudzes ēkas ārdurvis – jau var novērtēt ikviens garāmgājējs. Šo darbu ir paveicis vietējais galdnieks Agnis Mačukāns, kurš ir izglītojies arī restaurācijas nozarē.
