Saskaņā ar 3. oktobrī valdībā pieņemto lēmumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no 2011. gada iecerēts aplikt arī valsts atbalstu vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tas dos papildu 7,5 miljonus latu. Pret šādu valdības lēmumu kategoriski iebilst Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), jo tas ir pretēji visas pārējās Eiropas Savienības nostādnēm un visām vienādas konkurences normām.Tas tikai pierāda, ka lēmuma pieņemšanas procesā līdz galam visi nav iedziļinājušies, lai izprastu lietas būtību un tā ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jo nav loģiski, ka ar vienu roku atbalsts tiek izsniegts un ar otru roku ar nodokļiem paņemts atpakaļ. Tāpēc valdībai vajadzētu saprast, ka uz valsts ieņēmumu rēķina nevar vienkārši palielināt nodokļu slogu, tādējādi cerot, ka tas nesīs tikai labumu valsts kasei. Valsts ir tās iedzīvotāji, tāpēc vajadzētu domāt arī par viņu eksistenci, ne tikai par valsts budžeta skaitļiem.LOSP iebilst arī pret nodokļa likmes palielināšanu zemei un saimnieciskajā darbībā izmantotām ēkām līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, arī nosakot minimālo nodokļa maksājumu piecu latu apmērā par katru nodokļa objektu, kas var būt gan zeme, gan ēka. Palielinot nodokļa likmi par 0,5%, paredzēts saglabāt 25% pieauguma griestus. Lauksaimnieki apsveic lēmumu, ka par neapstrādātu lauksaimniecības zemi būs jāmaksā īpašuma nodoklis tikai 3% apmērā no tās kadastrālās vērtības, bet atgādina, ka LOSP aicināja celt nodokli «dīvāna zemniekiem» par neapstrādāto zemi piecas reizes, lai lauksaimniekiem būtu pieejama zeme ražošanai. Šeit valdībai ir iespēja iekasēt vēl papildu naudu budžetā no «dīvāna zemniekiem» un spekulantiem.
