Viņi vairs neaug, un viņu ir daudz. Viņiem arī lats ir nauda, un tieši viņi pašlaik ir atbildīgi par to, kas notiks ar Latviju. Uzmini nu!Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa nosprieda, ka valdības lēmums atteikties turpmāk indeksēt pensijas nav pretrunā ar Satversmi. Indeksācija ir labums un pretimnākšana, ko var saņemt tikai tad, ja valsts budžetā ir nauda, bet tās nav. Ja Satversmes tiesa būtu lēmusi citādi, Latvijas valstij nāktos meklēt 50 miljonus, lai pensijas tomēr indeksētu. Taču pensionāri gaida vēl vienu Satversmes tiesas lēmumu – par to, cik likumīga bija pensiju samazināšana. Par desmit procentiem pensiju samazinot nestrādājošajiem un par 70 procentiem strādājošajiem pensionāriem, valdība bija cerējusi kaut kā izkārpīties no krīzes meteorīta izrautās bedres. Ieguvums jau bija sarēķināts.Taču vecie ļaudis ne tikai iesniedza prasību Satversmes tiesā, bet vēl vairāk – strādājošo pensionāru vairākums no darba aizgāja. Līdz ar to cerētā ietaupījuma nav. Ja nu Satversmes tiesa izlemj, ka valdības rīkošanās pensiju samazināšanā nav likumīga un atņemtais ir jāatdod, būs lielas ziepes. No vecļaudīm gaidīs sapratni un bezierunu pakļaušanos.Tātad pensionāriem ir jāļaujas cirpties, jo nedrīkst taču vēl vairāk izputināt valsti. Toties viņi var justies lepni, izdurt vēl vienu caurumu jostā un glābt Latviju no bankrota. Gluži kā aplenkto Romu no iekarotājiem izglāba zosis. Tāpēc vien zosi par stulbu saukt nedrīkstētu. Taču kā lai iespējami pieklājīgākā vārdā dēvē tos, kuri izdomāja, ka Latvijā tieši pensionāri ir bagātākie, no kuriem bez prasīšanas var ņemt?
