Cerams, ka vairākums pilsoņu uz zoodārza prezidenta reiz izteikto jautājumu «Kas es esmu?» ir atbildējuši. Nu vispārējā brīvā kritiena noskaņā ir laiks nākamajam jautājumam – kam es kalpoju?Pirms atbildēt, būtu labi aizmirst, kādi «stāri» (zvaigznes – red.) un «kingi» (karaļi – red.) mēs katrs esam, ieslēgties vienam mājās un spogulī paskatīties sev acīs. Tam vajadzētu pamodināt pat gandrīz amputētu sirdsapziņu. Ja pēc tās parādīšanās atspulgā spēsit nenolaist skatienu, varbūt vēl neesat pazudis cilvēks.Pirmajiem uz nākamo jautājumu būtu jāatbild tā sauktajiem tautas kalpiem – vēlētajiem deputātiem gan Saeimā, gan pašvaldībās. Tad varbūt viens otrs balsojot aizmiegs acis, lai neredzētu partijas barveža priekšā pacelto vai nolaisto īkšķi, bet pogas spiedīs, arvien dzīvelīgākas sirdsapziņas un tās pavadoņa godaprāta vadīts. Pēc tam kārta būtu tautas kalpu kalpiem – ministriem, ierēdņiem, pašvaldību aparāta krēslu deldētājiem, kuri māk sataisīt sarežģītu seju apmeklētāja priekšā, kamēr aiz muguras piesegtām durvīm darba laikā jau otro stundu šķind kafijas tases.Noteikti šāda atbilde vajadzīga mums, žurnālistiem, un no visas sirds jāaprunājas ar sevi katram, kas dosies balsot par nākamajiem «kalpiem». Neticiet pajoliņam sevī, kas mēģina iegalvot, ka Mākoņtēvs, Hūtesvīrs, Buldozers vai cits «glābējs», ticis pie Vadoņa sceptera, atmetīs jums saldas druskas no sava pārkrautā dzīru galda.Zinu dažus, kuriem uz šo jautājumu vairs nav jāatbild. Tie ir policisti, kuri nepacēla stekus pret Bauskas tilta bloķētājiem. Viņu atbilde ir pareiza.
