Šādu jautājumu daudziem
latviešiem ir nesen uzdevis Jānis Rožkalns –
viens no „Helsinki 86” dibinātājiem. Tieši tādu pat
jautājumu viņš bija uzdevis arī vāciešiem, francūžiem, itāliešiem.
Un viennozīmīgi saņēmis attiecīgās atbildes…
Taču uzdodot šo pašu jautājumu
pie mums šeit Latvijā, Rožkalna kungu sagaidīja minstināšanās ne
tikai no vienkāršās tautas pārstāvjiem, bet pat no tik augstas
amatpersonas kā Latvijas institūta vadītāja Ojāra Kalniņa – „uz to
nevarot tik vienkārši
atbildēt”.
Nesen internetā izlasīju ziņu, ka ārzemniekiem piederot
jau 30 % Latvijas mežu. Viņiem pieder arī milzīgas lauksaimniecības
zemju platības. Latvijas pilsoņi strauji zaudē savas īpašumtiesības
uz zemi un reizē ar to tiesības uz Latviju. Līdzīgs process
savulaik norisinājās Palestīnā, kur bagātie ebreji izpirka
palestīniešu zemes. Šo procesu nelaiķis profesors Artūrs Boruks
nosauca par „palestinizāciju”
Kas vainīgs pie izveidojušās
situācijas?
Atbilde ir ļoti vienkārša –
likumdevējs Saeima. Tai nekas netraucēja un joprojām netraucē
pieņemt atbilstošos likumus. Tā praktiski visās vecās Eiropas
valstīs pastāv ierobežojumi maksimālajām vienam īpašniekam
piederošām zemes platībām. Dānijā tie ir 160 ha, Vācijā 500
ha.
Gan TB/LNNK gan LZS gan TP sakās
aizstāvam latviešu lauksaimniekus. Taču realitātē šīs un arī
pārējās Saeimas partijas vienmēr ir atbalstījušas zemes spekulantu
intereses.
Tātad, kam būtu
jāpieder
Latvijai?
Kristiešu atbilde būtu ļoti
vienkārša – Dievam. Savukārt Dievs saskaņā ar Bībelē rakstīto ir
atvēlējis katrai tautai un rasei savu dzīves telpu. Tātad Latvijai
ir jāpieder
latviešiem.
Ko darīt, lai galīgi nepazaudētu
Latviju?
Nākošajās Saeimas vēlēšanās
jāatbalsta tie politiskie spēki, kuri atbalsta ierobežojumu
noteikšanu maksimālajām vienam īpašniekam piederošām
lauksaimniecības zemes platībām. Tas veicinās zemes atgriešanos
Latvijas pilsoņu īpašumā un samazinās Latvijas atkarību no ārvalstu
„investoriem”.
