Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Pirmsskolas izglītība» Pakrojā 18. jūnijā notika seminārs «Latviešu un lietuviešu tradīciju saglabāšana un attīstīšana Zemgales reģionā».Tajā piedalījās projekta partneres – bērnudārzu «Ažuoļukas» un «Mārpuķīte» pedagoģes no Žeimes un Saulaines, Pilsrundāles vidusskolas Svitenes un Bērsteles struktūrvienību vadītājas Gunta Novika un Gunta Šurna. Diskusijās piedalījās arī vēsturnieks Aigars Urtāns, folkloras kopas «Dreņģeri» vadītāja Ināra Grēniņa, individuālā uzņēmuma «Novads» vadītāja Solveiga Ikerte, Rundāles novada domes attīstības nodaļas speciāliste izglītības un interneta tehnoloģiju jomā Zinaīda Sparāne un radošās apvienības «Pūces māja» pārstāvji Dace Judina un Krists Čaupals.Tradicionālā kultūra pirmsskolas izglītības iestādēTikšanās reizē tika turpināta tēma par latviešu un lietuviešu tradicionālo kultūru, tās elementu salīdzināšanu, kopīgo un atšķirīgo, tradicionālo tautas kultūras elementu apguvi pirmsskolas izglītības iestādē, veicinot bērna attīstību kopumā, informē projekta koordinatore Rundāles novadā Laura Ārente.Vecsaules pamatskolas pedagoģe un folkloras kopas «Dreņģeri» vadītāja Ināra Grēniņa šī projekta sākumstadijā Latvijas pusei palīdzējusi ar idejām un labprāt pieņēmusi piedāvājumu piedalīties šajā seminārā. «Dreņģeriem» ir draudzības saites ar Pakrojas puses folkloristiem. Savukārt Dace Judina un Krists Čaupals no radošās apvienības «Pūces māja» šajā projektā palīdzēs veidot metodiskos materiālus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un vecākiem. Mācīt bērnus izprast pasaules daudzveidībuSeminārs sākās ar improvizētu koncertu. Vietējie muzikanti demon-strēja lietuviešu tautas instrumentu trabalu, latviešu valodā – ‘klabatas’. Tās veidotas no vairākās rindās sastiprinātiem no koka izgatavotiem dažāda izmēra govju zvaniem, pa kuriem sit ar koka nūjiņu. Ar trabalu var izspēlēt gan tautas mūziku, gan klasiskus skaņdarbus.Lektore, muzeja «Aušra» etnogrāfiskās filiāles vadītāja Rūta Stankuviene, atklāja, kā, izmantojot tikai vienu etnogrāfisko objektu, var mācīt bērnus izprast pasaules daudzveidību.Piemēram, tautas mūzikas instruments skan, palīdz izjust ritmu, ir daļa no tautas tradīcijām, dejām, rotaļām, dziesmām, kas cieši saistītas ar vēsturi, tradicionālajiem ornamentiem, rakstiem un formām. Pat atsevišķa zīme ir nozīmīga. Aplis daudzu tautu kultūrā ir saules un auglības simbols. Šī zīme plaši sastopama nacionālajos ornamentos un rakstos, rod simbolisku izpausmi ēdienos. Aplis simbolizē arī vienotību un vienlīdzību – apaļais galds norāda uz atteikšanos no hierarhijas attiecībās. To pauž arī riņķa dejas, kas raksturīgas daudzām tautām un ir piemērotākās pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem.Senajā mitoloģijā aplis ir arī simboliski sargājoša zīme – no ārpasaules, svešā, briesmām. Uzskatāmi tas izpaužas dažādās rotaļās, kur izmanto apli jeb dārziņu.Latviešu un lietuviešu tautas tērpu salīdzināšanaInteresanta bija Zemgales reģiona latviešu un lietuviešu tautas tērpu salīdzināšana. Lektore atzina, ka etnogrāfisko pētījumu un izdotās literatūras par šo tēmu latviešiem ir krietni vairāk. Galvenās atšķirības – latviešu tērpos nav lietuviešiem raksturīgo priekšautu, savukārt Zemgales lietuviešiem nav latviešiem ierasto villaiņu. Toties jostas ir abu tautu tērpos, turklāt gan vīriem, gan sievām. Sarunā par tautas tērpiem aktīvi iesaistījās individuālā uzņēmuma «Novads» vadītāja Solveiga Ikerte, jo šajā projektā uzņēmuma meistares izgatavos vairākus tautas tērpu komplektus bērnudārzam «Mārpuķīte». Tas būs ļoti vērtīgs ieguvums, atzīst bērnudārza vadītāja Indra Konstantinova.Semināra dalībnieki apskatīja Pakrojas muižu, kas ir lielākā Lietuvā. Kungu mājā ir 33 telpas, bet pavisam muižas teritorijā bijušas 46 ēkas, no kurām līdz šodienai saglabājušās 32. Ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu pašlaik muižas kompleksā tiek veikts remonts.Projektā «Pirmsskolas izglītība» nākamā aktivitāte šovasar būs bērnudārzu «Mārpuķīte» un «Ažuoļukas» audzēkņu, vecāku un darbinieku nometne Žeimē.
