Šīs nedēļas nogale Bauskai un tās iedzīvotājiem būs neoficiāls eksāmens, pēc kura pilsētas tēls var tapt gaišāks vai arī gluži pretēji – iekrāsoties arī tumšākā tonī.Iedomājos sevi svešinieka lomā, kurš sen nav bijis vietā, kas vārdos ir tik aicinoša – pilsēta, kur satiekas. Jā, es pamanītu, kā pārvērtusies Uzvaras iela, kļūdama plašāka un mūsdienīgāka, tajā pašā laikā nezaudējot mazpilsētai piedienīgu šarmu. Tā staigājot pa pilsētu, novērtētu vēl citas pārvērtības. Priecātos par Korfa dārzu, kura zaļumu un sakoptību jauki izceļ strūklaka, un arī Saules dārzs ir dzīvinošs akcents vecajā pilsētā, bet Rātslaukums atguvis seno veidolu. Šeit gan līdzās sakārtotajam skatiens aizķeras pie pamestā.Staigājot pa Bausku un īpaši nemeklējot tās vaibstos dziļas rievas, tomēr kāda melna pumpa izskatās traucējoša, piemēram, pamesta un izdemolēta dzīvojamā māja Rūpniecības ielā, netālu no Pētera Pirmā akmens, kas palicis bez norādes un rūpīgas kopšanas. Vēl ir dažas dienas, lai pavērtos apkārt un kā labai saimniecei, kura, viesus gaidot, gādā, lai māja būtu spodra, pielikt roku arī aizmirstajām vietām. Zinu, ka iespējamas atrunas par to, kuram kas pieder un jāsakopj. Bet kas ir svarīgāk – meklēt vainīgo vai tomēr izdarīt? Viena liela kārpa, šķiet, vairs nav noņemama. Tā pati jau daudz reižu pieminētā publiskā sirsniņmāja. Kad pērnvasar arī Kuldīgā paliku stāvam pie tās slēgtām durvīm, šķiet, sapratu – šī liksta nav tikai mūsu Bauskā. Bet vai tādēļ nelabojama?Sportotāji seniori no vairākām valstīm, kuru skaits sestdien un svētdien Bauskā pārsniegs vienu tūkstoti, senās mūzikas cienītāji un arī vēja brāļi, kuri pils parkā saradīsies ar motocikliem, skatīs visu kopumā. Tad nu saņemsimies un būsim gādīgi par mūsu pilsētu, viesmīlīgi pret viesiem un rādīsim, cik jauka ir šī vieta un ļaudis.
