Negribu balsot par mazāko ļaunumu

Politiskais kokteilis izvēli sarežģī
«Vienotībā» ir apvienojušies liberāļi no «Jaunā laika», daļēji konservatīvā «Pilsoniskā savienība» un nosacīti kreisā «Sabiedrība citai politikai». Daudzos jautājumos šīm partijām ir atšķirīgi viedokļi. Grūti iedomāties, kā, piemēram, A. Seiles un K. Šadurska uzskati nacionālajos jautājumos sadzīvo ar A. Loskutova noliedzošo attieksmi pret Latvijas okupācijas faktu. «Kreisais» A. Štokenbergs pilnībā devalvē progresīvā nodokļa jēdzienu, iesakot to ieviest no ienākumiem, kuri pārsniedz 10 000 latu mēnesī. Diez vai Bauskas novadā atradīsies kaut viens šāda ienākuma nodokļa maksātājs. E. Repše progresīvā nodokļa skalu gribēja ieviest no ienākumiem, kas tikko pārsniedz 300 latu, tādējādi pilnībā diskreditējot šī nodokļa pamatideju. Tas, ka 10. Saeimas vēlēšanās vienlaikus startēs S. Ēlerte un sociāldemokrāts A. Lejiņš, vēl vairāk sarežģīs vēlētāju izvēli par labu šim sarakstam.

Vēl trakāks politiskais kokteilis valda veidojumā «Par labu Latviju», kurā apvienojušies labēji «konservatīvie» vai Tautas partija, it kā kristīgo vērtību aizstāvji Latvijas Pirmā partija un liberāļi no «Latvijas ceļa». Konservatīvās un kristīgās vērtības šis veidojums piesauc tikai tāpēc, lai pievilinātu attiecīgus vēlētājus. Lai galīgi saduļķotu vēlētāju prātus, šī apvienība kārtējo reizi izmanto Ulmaņa vārdu, uzaicinot bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani par šīs apvienības vadītāju. Tajā pašā laikā visas lietas virza un nosaka AŠ2. Tā, manuprāt, ir Gebelsa un Staļina cienīga rīcība.

Pagaidām vispopulārākais politiskais spēks «Saskaņas centrs» (SC) ideoloģiski ir viens no monolītākajiem. Tas sevi reprezentē kā kreisu sociāldemokrātisku spēku. SC lielākā mērķauditorija ir krieviski runājošais elektorāts. Arī latviešu aprindās tas iegūst aizvien lielāku popularitāti, pateicoties savai sociālajai un uz cilvēku vērstai ievirzei. Tiesa, arī SC ir sponsorējis «Parex», tādējādi liekot apšaubīt tā patiesos mērķus. Korupcijas skandālos tas iesaistīts ne mazāk kā citas Saeimā pārstāvētās partijas.

Arī Zaļo un zemnieku savienība ir pietiekami monolīts politiskais spēks, kas ieguvis stabilu elektorātu. Tam daudzi pareģo izšķirīgu lomu pēcvēlēšanu koalīcijas izveidē. Topošās apvienības «Visu Latvijai!» un TB/LNNK galvenais mērķis ir nelaist pie varas SC. Tāds pats mērķis ir arī «Vienotībai».

Atteikties no piecu procentu barjeras
Vēlētājam būs jāizšķiras tikai par vienu sarakstu. Ar plusiem un mīnusiem viņš varēs regulēt ievēlēto deputātu kārtību. Tajā pašā laikā cits balsotājs šajā sarakstā izvēlēsies citu kārtību. Rezultātā manas vēlētāja intereses Saeimā var nepārstāvēt neviens.

Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība liek balsot nevis par labāko sarakstu un labākajiem cilvēkiem, bet par mazāko ļaunumu. Tas gan ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi, kuras sestajā pantā lasāms, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Saskaņā ar pašreizējo vēlēšanu kārtību, teorētiski un arī praktiski ir iespējams, ka Saeimā tiek ievēlēts tikai viens vai divi saraksti, par kuriem kopā nobalsojuši ne vairāk kā, piemēram, 30 procentu vēlētāju. Pārējo – 70 procentu – vēlētāju balsis saņems šie(is) saraksti(s). Secinājumus katrs var izdarīt pats, ņemot vērā politiskās simpātijas.

Tāpēc, manuprāt, ir nepieciešams atteikties no piecu procentu barjeras. Šī viedokļa kritiķi apgalvo, ka tas padarīšot Saeimu vēl mazāk lemtspējīgu pārāk daudzo sīkpartiju klātbūtnes dēļ. No tā varētu izvairīties ar šādiem mehānismiem: ieviešot tautas vēlētu prezidentu, kuram būtu tiesības atlaist Saeimu, ja tā nespēj viena mēneša laikā pēc ievēlēšanas izveidot valdību; deputātu ieinteresētību ātrāk vienoties varētu panākt, nosakot, ka par Saeimas deputātu var būt tikai divus termiņus pēc kārtas.

Pats balsošu un aicinu arī visus pārējos Latvijas pilsoņus balsot nevis par mazāko ļaunumu, bet par savām un Latvijas interesēm.