Līgo svētki Latvijā ir īpaši, un to svinēšana laiku laikos arī notikusi. Jā, bijuši periodi, kad līgošana pieklususi un atkal atsākusies.Gailīšu pagastā Jāņi svinēti allaž, arī dziļajos kolhozu gados, jo Jansontēvam, kā savulaik dēvēja kopsaimniecības «Uzvara» ilggadējo valdes priekšsēdētāju Ivaru Jansonu, bija sava stingra vērtību sistēma, kuru reti kāds varēja iespaidot. Un gadiem ilgi Jāņu dienai ir bijis turpinājums – klusāks vai skanīgāks tas atbalsojies Pīrāgu estrādes apkaimē. Estrāde, kaut arī aizvien mazāk izmantota, tomēr palikusi par Gailīšu pagasta iedzīvotāju pulcēšanās vietu vasaras saulgriežos. Pīrāgu estrādē – klusumsArī šogad turp devās jāņubērni, bet piedzīvoja rūgtu vilšanos, jo tur valdīja klusums. Vietējā vara nebija gādājusi par ugunskuru, kā tas pēdējos gadus pieņemts un pierasts. Par šādu attieksmi «Bauskas Dzīve» uzklausīja vairāku Gailīšu pagasta iedzīvotāju sašutuma pilnus komentārus.SIA «Uzvara-Lauks» galvenā grāmatvede Silvija Rozenbaha bilda, ka «gana daudz plaušas vēdināju par šo faktu». Viņas komentārs ir tiešs un skaudrs: «Manuprāt, tā ir necieņa pret pagasta iedzīvotājiem. Tagad jau tā daudziem klājas grūti, vismaz vienu reizi gadā taču jāsanāk kopā, jāizdancojas un jāizdziedas. Ilgus gadus strādāju Uzvarā, un pat Andropova laikā, kad bija ļoti stingri ierobežojumi alkohola lietošanai, izgudrojām, kā sarīkot svētkus. Nebaidos teikt, ka Jansontēvs, ja vien no debesu tālumiem spētu ko saredzēt, simt reižu zārkā apgrieztos. Es uzskatu, ka pagasta pārvaldes vadītājs nevēlas strādāt un godam izpildīt savus pienākumus. Ja «vairs nav pulvera», tad ir jādod vieta jaunajiem.»Kāda cita persona, kura vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka pārvaldes darbiniekiem par Līgo svinēšanu bijis citādāks viedoklis, bet pārvaldes vadītājs vienpersoniski pieņēmis lēmumu par «klusajiem Jāņiem». Atrastos cilvēki, kas brīvprātīgi uzņemtos organizatorisko darbu. Pašvaldībai ir arī savs mežs, un malkas sagāde nevarētu būt problēma. Iedzīvotāji esot kūtri«Bauskas Dzīve» vaicāja pagasta pārvaldes vadītājam Aleksandram Bičkovam, kādēļ šajā vasarā nebija Līgo svētku svinēšanas? «Kad bija pietiekami naudas, tad varēja svinēt. Arī kultūras darbinieka mums pašlaik nav. Gailīšu iedzīvotāji kūtri apmeklē kultūras pasākumus. Pērn uz vairākiem koncertiem nesanāca pat desmit cilvēku. Par Santas Zapackas koncertu vajadzēja maksāt pašvaldībai, jo apmeklētāju tikpat kā nebija. Pērn Jāņos pēc pusnakts saradās vairāk līgotāju, bet viņu nebija pat pussimta. Mums vairs nav nevienas amatierkopas, kas varētu sniegt koncertu,» savu nostāju izklāstīja amatpersona.Sarunā noskaidrojās, ka pērn vietējās varas tēriņi Līgo svētkiem bijuši 600 latu. Šogad būtu nepieciešams vairāk, jo Jāņu svinētāji esot sapostījuši Pīrāgu estrādes tualeti un tur arī kāds remonts vajadzīgs.Zināms taču, ka Gailīšos ir gana atsaucīgi uzņēmēji, kuri neatteiktu palīdzību (sarunās tas arī apstiprinājās), «Bauskas Dzīve» bilda A. Bič-kovam. Viņš attrauca, ka tiem esot tik daudz prasīts, ka neērti atkal ko lūgt. Ziemas mēnešos bez maksas dota tehnika ceļu šķūrēšanai, tāpat esot saņemts cits atbalsts. Arī malka tagad maksājot dārgi. Pārvaldnieks lēsa, ka vajadzētu 13 līdz 15 kubikmetru malkas, jābūt milzīgam ugunskuram, mazs Gailīšos nederot.Runājot ar A. Bičkovu, varēja just, ka viņam nav vainas apziņas par to, ka Līgo svētki pagastā netika svinēti, kaut arī vietējā sabiedrībā šī izskanējusi kā viskarstāk apspriestā tēma.
