Aizritējis 70 gadu, kopš 1940. gada 17. jūnijā ļaunumu impērijas PSRS Sarkanā armija iebruka Latvijā, to okupējot. Sarkanas bija ne tikai okupantu dvēseles, bet arī viņu zābaki un rokas.Lai atcerētos un pārrunātu visu notikušo un pārdzīvoto septiņdesmit gados, latviešu tautas brīvības cīnītāji, leģionāri un nacionālie partizāni šogad, 24. jūlijā, rīko salidojumu Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupes krastā pie Jumpravām.Kopā ar kangariemJau ar pirmajām dienām «sarkanie» ķērās pie Latvijas iznīcināšanas – sākās valsts iestāžu likvidēšana, apcietinot to vadītājus, Latvijas armijas virsniekus, ģenerāļus un Aizsargu organizācijas vadošos darbiniekus. Latvijas brīvības cīnītājiem, Lāčplēša ordeņa kavalieriem vajadzēja noiet pagrīdē. Ja kāds to neizdarīja, pēc viņa ieradās iebrucēji ar zilām cepurēm galvā, ar sarkanu lupatu uz kreisās rokas un burtiem PD (palīgdienests). Viņus pavadīja latviešu kangari – dīkdieņi un kriminālisti. Viņi taču darīja «svētīgu» darbu – palīdzēja likvidēt «buržuāziskos nacionālistus, darbaļaužu asinssūcējus».Tā sākās Baigais gads. Palīgdienesta vīri iesaistījās Latviešu policijas vietā dibinātajā milicijā. Tika nodibināta strādnieku sarkanā gvarde, apbruņota ar ieročiem, ko atņēma aizsargiem. Nepietika ar vairāku tūkstošu latviešu patriotu apcietināšanu un nošaušanu. Kad pienāca 1941. gada 14. jūnija nakts, no gultām tika izrauti vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. Ģimenes ar maziem bērniem, zīdaiņiem un sirmgalvjiem. Arī šajā naktī darbojās varenā strādnieku gvarde. Šo genocīdu pret latviešu tautu pārtrauca 22. jūnijs, kad vācu armija pārsteidza neuzvaramo Sarkano armiju, kas ne tikai atkāpās, bet nekārtībā bēga uz austrumiem. Bēga arī Baigajā gadā noziegumus pastrādājušie Latvijas sarkanie gvardi. No šiem «varoņiem» radās kodols sarkano latviešu divīzijai Gorokoveckā. Viņi gāja ar sarkano piecstūraino Kaina zīmi pie cepures, aurodami: «Za roģinu, za Staļina, urā!» (‘par dzimteni, par Staļinu, urā!’). Cīņas pret okupantiemLatviešu leģionu radīja paši okupanti un briesmu darbi, ko tie pastrādāja Baigajā gadā. Daudzi latvieši zināja par notikumiem Maskavā 1937. un 1939. gadā, kad tur tika iznīcināti latvieši, kuri pēc Pilsoņu kara bija palikuši Krievijā un kļuvuši par PSRS un komunistiskās partijas uzticamiem politiskiem darbiniekiem, ne tikai Sarkanajā armijā, bet arī Iekšlietu tautas komisariātā (čekā).Daudzi Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu varoņi devās mežos un sāka cīņu pret okupantiem. 1941. gada 22. jūnijā vācu armija uzbruka Padomju Krievijai. Jau 1. jūlijā triecienā tā ieņēma Rīgu, un šis datums kļuva par Latvijas atbrīvošanas dienu no sarkaniem varmākām. To niknākie ienaidnieki vācieši kļuva par latviešu tautas draugiem un sabiedrotajiem.Pēc Rīgas atbrīvošanas tika dibinātas latviešu pašaizsardzības vienības, no kurām vēlāk izveidojās kartības sargu bataljoni. Savukārt no tiem 1943. gadā tika nodibināts Latviešu leģions, 15. un 19. divīzija. Leģiona rindās iesaistījās apmēram 150 tūkstoši karavīru, kuri gāja ar latviešu sarkanbaltsarkano karogu uz rokas un sirdī. Leģionārus kaujās vadīja bijušie Latvijas armijas virsnieki. 15. un 19. divīzijas vācu virspavēlniecība atzina par labākajām kauju divīzijām, un daudzi leģionāri tika apbalvoti ar Bruņinieku pakāpes Dzelzs krustu (12) un Vācu krustu zeltā (16). Vairāki tūkstoši tika apbalvoti ar pirmās un otrās pakāpes Dzelzs krustu un citām godazīmēm. Šo rindu autors pēc smagi gūtā ievainojuma saņēma Ievainošanas nozīmi zeltā un pirmās pakāpes Dzelzs krustu. No vēstures uz šodienuKā jau sākumā minēju, 17. jūnijā pagāja 70 gadu kopš okupācijas. Aizritējuši 66 gadi kopš Bauskas aizstāvēšanas kaujām, kuras ilga no 28. jūlija līdz 14. septembrim. No pirmās līdz pēdējai dienai tajās piedalījās Bauskas brīvprātīgo bataljons majora Jāņa Uļuka vadībā. No šī bataljona dzīvs esmu palicis tikai viens.Latviešu tautas brīvības cīnītāji, leģionāri un nacionālie partizāni šogad, 24. jūlijā, rīko salidojumu Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupes krastā pie Jumpravām. Salidojumā piedalīsies viesi no Lietuvas un Igaunijas un Latvijas armijas Bruņoto spēku pārstāvji. Aicinu arī bijušā Bauskas apriņķa novadu un pagastu pārstāvjus. Ir uzrunāts arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš labi izprot mūsu tautas vēsturi. Par to pārliecinājos, kad šīgada 12. maijā bijušie brīvības cīnītāji bija ielūgti Rīgas pilī. Manas domas ir, ka 16. marts tomēr paliks vēsturē kā Latviešu leģiona dibināšanas un godināšanas diena.
