Divas dienas man bija iespēja būt dažādos desmito Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumos. Varu atzīt, esmu pozitīvu emociju pārpilns. Bet priekšā vēl trīs dziesmu, deju un spēļu, bērnu smieklu un smaidu piepildītas dienas.Kas mani tik ļoti sajūsminājis? Vispirms pozitīvisms, kas skan teju no katra uzrunātā svētku dalībnieka. Ikdienā, veidojot intervijas, tik daudz gaišuma ļoti reti izdodas izbaudīt. Vēl viena jauka lieta – atklātība un tiešums domās, viedokļos. Mazais dejotājs no Vecsaules pirmajā mēģinājuma dienā Daugavas stadionā tā arī sacīja – gribu mājās, gribu skatīties televizoru. Savukārt dziedātājs Roberts pēc uzstāšanās koru skatē pārliecinoši skaidroja, ka viss svarīgākais vēl tikai priekšā. Galvenais ir pareizi nodziedāt lielajā koncertā Mežaparkā. Svētku galvenajā notikumā – noslēguma koncertā – nekas nedrīkst sajukt.Šie mazie cilvēkbērni vēl īsti neapjauš, cik viņi ir laimīgi. Viņi spēj un prot pasaulē skatīties dzidrām, labticīgām acīm. Un tad viss ap viņiem kļūst gaišāks, saulaināks un mīļāks. Arī mēs, pieaugušie.Cik vien iespējams, regulāri plānoju savu darbu, brīvo laiku, lai Dziesmu svētku pasākumos pabūtu pēc iespējas vairāk. Gan tad, kad dzied un svin pieaugušie, gan arī skolēnu svētkos. Tikai šajās dienās Rīgā vienkopus skatāma visa Latvija. Radi, draugi, paziņas mums ir dažādos novados. Daudzi no viņiem, ziedu pušķiem vai ozollapu vainagiem rotāti, dejas un dziesmu solī izvīsies pa Rīgas ielām. Sestdien, ielas malā stāvot, mums iespēja viņus pasveicināt, kopā būt. Šī varbūt ir tā reize, kad varam pārfrāzēt zināmo teicienu – ja šovasar neesi bijis Dziesmu svētkos, tad tev vasara nav bijusi.
