Vai atkal paaugstināsies pārtikas cenas? Kāds tam pamatojums? To vēlas zināt laikraksta lasītāji.Latvijas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir astotās zemākās starp 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm, secināts jaunākajā «Eurostat» pētījumā. Pērn Latvijā pārtika maksājusi teju divtik mazāk nekā Dānijā, par trešdaļu mazāk nekā Īrijā, Austrijā un Luksemburgā. Toties mūsu produkti veikalos bijuši par ceturtdaļu dārgāki nekā Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un pat Lietuvā.A/s «Valmieras piens» valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis uzskata – tā kā izejvielas piegādātāji ir cēluši piena iepirkuma cenas, arī piena produktu cenu kāpums ir neizbēgams. Viņš gan sola, ka «Valmieras piens» visiem produktiem cenas nepaaugstinās, tas skaršot atsevišķas produktu grupas, sekojot situācijai tirgū. Kopumā cenu kāpums tiek solīts robežās no 5 – 10%. «Jāuzsver gan, ka, salīdzinot ievērojamo cenu samazinājumu, ko nācās darīt pērn, patlaban tās joprojām ir par 7% zemākas. Savukārt samaksa piena piegādātājiem pašlaik ir par aptuveni 43% augstāka nekā pērn šajā laikā,» sacīja Rolands Gulbis.«Fazer Bakeries & Confectionery» tirdzniecības direktors Dinārs Ozols esmaja.lv pauda viedokli, ka arī maizes cena būs jāpaaugstina, ja palielināsies miltu vai energoresursu cena, kā arī tad, ja tiks paaugstināta PVN likme. «Maizes cenu pamatā veido izejvielu, energoresursu, transporta izmaksas, darba algas, PVN. Tās ir pozīcijas, kas ietekmē maizes cenu veikalu plauktos. Pašreiz, kad iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies un galvenais kritērijs pircēju izvēlei ir cena, maizniekiem ir smagi. Izmaksu samazināšana un produktivitātes paaugstināšana ir jomas, pie kurām strādā visi, lai varētu piedāvāt lētākus produktus. Vienlaikus pēdējo mēnešu laikā notikušais gāzes cenu kāpums ievērojami ietekmē ražošanas izmaksas. Gada laikā maizes vidējās cenas jau ir samazinājušās vairāk nekā par 10%. Taču ir jāsaprot, lai nodrošinātu produktu kvalitāti un to, lai produkti ir garšīgi un veselīgi, cenas nevar samazināt bezgalīgi. Ekonomiskajai situācijai valstī uzlabojoties, arī maizes cenas varētu palielināties jeb, pareizāk sakot, sasniegt 2008., 2009. gada līmeni,» skaidro Dinārs Ozols.Arī Dana Erciņa, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma «Spilva» tirdzniecības un mārketinga direktore, pauda uzskatu, ka pārtikas cenu izmaiņas Latvijā ir gaidāmas. «Produktu cenas ir tieši atkarīgas no pārtikas izejvielu, resursu – elektrības, gāzes, degvielas –, kā arī citu trešo pušu cenu izmaiņām. Tāpat produkta galacenu, ko maksā patērētājs, ietekmē arī valsts nodokļu politika – sākot ar PVN izmaiņām un turpinot ar nodokļu palielinājumu uzņēmumiem,» skaidro Dana Erciņa.Savukārt Vilnis Vorobjovs, uzkodu ražotājas a/s «Latfood» pārdošanas direktors, bija pircējiem vislabvēlīgākais. Viņš esmaja.lv pastāstīja, ka sāļo uzkodu nozarē Latvijā valda ļoti asa konkurence un kopumā tirgus ir saspringts. «Tādējādi domāju, ka līdz gada beigām sāļo uzkodu kategorijā ievērojamām cenu izmaiņām nevajadzētu notikt. Turklāt iedzīvotāji pašlaik ļoti jūtīgi reaģē uz dažādām cenu svārstībām un priekšroku visbiežāk dod akcijas produktiem,» esmaja.lv atklāja V. Vorobjovs.Interesanti, ka, pēc «Eurostat» pētījuma rezultātiem, Latvijā tagad toties ir sestās augstākās alkoholisko dzērienu cenas.
