Latvijas iedzīvotāji brīvajā laikā visbiežāk izvēlas skatīties televizoru vai atpūsties pie dabas, liecina «DnB Nord Latvijas barometra» pētījums.Veicot iedzīvotāju aptauju, noskaidrots, ka brīvā laika pavadīšanai iedzīvotāji visbiežāk – aptuveni 73% – izvēlas skatīties televizoru. Lielākoties priekšroku šai nodarbei dod cilvēki ar pamata un vidējo izglītību – attiecīgi 75% un 76%, bet arī augstāko izglītību ieguvušie televizoru brīvajā laikā skatās 69% gadījumu. Atpūtu pie dabas vidēji izvēlas aptuveni 60% aptaujāto. Atpūtu pie dabas kā brīvā laika pavadīšanas veidu izvēles 46% pamata izglītību ieguvušo, kuru ir par 20 procentu punktiem mazāk nekā augstāko izglītību ieguvušo aptaujas dalībnieku, kuri šo iespēju izmanto 66% gadījumu. Savukārt vairāk nekā puse jeb 57% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka labprāt brīvajā laikā lasa grāmatas un dodas atpūsties pie dabas, – pretstatā cilvēkiem ar pamata un vidējo izglītību, kuri labprātāk skatās televizoru. Grāmatas labprāt lasa 57% cilvēku, kas ieguvuši augstāko izglītību, par 20 procentu punktiem mazāk jeb 37% iedzīvotāju, kuriem ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība, bet no pamatizglītību ieguvušajiem – tikai 24%. Vērtējot, kā brīvo laiku respondenti pavada atkarībā no dzimuma, noskaidrots, ka televizoru izvēlas skatīties 76% sieviešu un 72% vīriešu. Sievietes biežāk par vīriešiem atpūšas pie dabas (63%, vīrieši – 60%), strādā dārzā (50%, vīrieši 35%) un iet ciemos (45%, vīrieši – 38%). Būtiskas atšķirības iegūtas arī atbilžu variantos par grāmatu lasīšanu un darbošanos ar bērniem, jo lasīt izvēlas 30% vīriešu un 50% sieviešu, bet ar bērniem nodarbojas 16% vīriešu un 33% sieviešu. “DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas. Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laika posmā no šā gada 4.jūnija līdz 18.jūnijam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1022 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
