Kas notiek kaimiņos?

Kulinārijas konkursā sacenšas jaunie pavāri

Zaļās skolas ēdināšanas projekta kulinārijas konkursā «Veselīgs vietējais dārzenis mūsu ēdienkartē» viesu nama «Kalnarušķi» virtuvē pie pannām un katliem stājās Dāvja Ozoliņa Apes, Grundzāles un Palsmanes pamatskolu audzēkņi.
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Bērni ar aizrautību rosījās virtuvē, un šī nebija tikai sacensība par gardāko ēdienu, bet iespēja radoši parādīt savas prasmes. Konkursam bērni ēdienus negatavoja pirmo reizi – skolās jau pirms tam notika sacensības klasēs, un uz finālu izvirzīja labākās komandas.
Bērnu sniegumu vērtēja profesionāla žūrija – Brantu muižas saimniece Ilze Briede, Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības skolotāja Jūlija Freimane, privātskolas «Patnis» šefpavārs Kaspars Krūze.
D. Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere stāsta, ka bērniem patīk gatavot ēst, un to viņi dara ne tikai mācību procesā, bet arī citā laikā, piemēram, pagatavo ko gardu klases vakaram, cep pateicības piparkūkas. «Apes skolā ir moderna virtuve, tāpēc bērnus ir viegli ieinteresēt darboties. Svarīga ir arī vecāku iesaiste – zinu, ka, gatavojoties konkursam, bērni gāja ciemos cits pie cita un kopā gatavoja konkursa ēdienus,» stāsta direktore. Viņa piebilst, ka ēdināšanas konkursi bērniem nav ikdiena. «Iespējams, to varētu ieviest kā tradīciju, jo bērniem šāda pieredze ļoti patīk,» viņa secina.
Projektā «Zaļās skolas ēdināšana» kā partneri piedalās Smiltenes un Tukuma novadu pašvaldības, no Igaunijas puses – Rouges un Setomā pašvaldības. «Ja iepriekš projekta aktivitātes organizētas visiem kopā, tad jauno pavāru konkursu rīkojām katrā pašvaldībā atsevišķi. Vispirms sacensības notika skolas līmenī, pēc tam – pašvaldību līmenī. Mūsu gadījumā fināla konkursā piedalījās visu trīs projektā iesaistīto skolu bērni,» stāsta pašvaldības projektu vadītāja Daiga Bojāre.
Projekts noslēgsies šī gada septembrī. «Skolu pavāri ir devušies pieredzes apmaiņas braucienos, un var redzēt, ka lietas lēnām mainās. Pārmaiņas nenotiek uzreiz, bet domāšana un procesi pamazām attīstās. Mūsu mērķis ir pakāpeniski ieviest vairāk bioloģiskās pārtikas skolu ēdienkartēs. Tas nenotiek ātri un viegli, taču mēs ejam uz to,» uzsver D. Bojāre. ◆

Iegūst titulu «Baznīcmūziķis 2025»

Pirms 28 gadiem Rīgā izveidotā LEAF evaņģelizācijas grupa katru gadu izlozē titula «Baznīcmūziķis» ieguvēju, lai popularizētu Latvijas luterāņu draudzēs notiekošo. Šogad titulu saņem ērģelniece Inga Kalniņa.
Laikraksts «Dzirkstele»

Inga Kalniņa kalpo Lejas jeb Lejasciema, Gulbenes, Velēnas luterāņu draudzēs katrreiz, kad uzaicināta to darīt. Katru svētdienu I. Kalniņa spēlē ērģeles kādā no novada draudzēm. I. Kalniņa teic, ka gadu gaitā ir jau tik ļoti saradusi ar baznīcas repertuāru, ka bez notīm spēj nospēlēt visu, kas vajadzīgs. Visspilgtākais nesenais emocionālais mirklis I. Kalniņai ir dalība Gulbenes luterāņu baznīcas Ziemassvētku dievkalpojumā, kuru vadīja mācītājs Ilgvars Matīss.
Aicinājumu kuplināt luterāņu dievkalpojumus ar muzikālo izpildījumu viņa pieņēmusi jau kopš 1990. gada. Sākumā – kā vokālā ansambļa dalībniece. Tolaik Gulbenes luterāņu draudzi vadīja garīdznieks Harijs Grigols.
«Draudzē mūs – vairākus jauniešus, kuriem ir muzikālā izglītība – sapulcināja Karoles kundze. Mēs dievkalpojumus kuplinājām dziedot un muzicējot,» stāsta I. Kalniņa.
Viņa piemin, ka baznīcas vokālais ansamblis ar Raimonda Lapkaša autordziesmu pat ticis aicināts uz Latvijas Radio ierakstu studiju. Turpmāk gan
I. Kalniņa, gan citi muzikāli apdāvinātie jaunieši atsaucās piedāvājumam veidot dievkalpojumu muzikālo fonu arī citās luterāņu draudzēs novadā.
Muzicēt Lejas un Velēnas draudzēs I. Kalniņu ir aicinājis mācītājs Māris Sarma, kurš Gulbenē sāka kalpot kopš 2005. gada. Velēnas baznīca I. Kalniņas dzīvē ir īpaša, jo tur viņa 1988. gadā laulājusies ar savu vīru Normundu. Savukārt Lejas draudzē viņa ir kļuvusi par locekli.
«Lejasciemā dievkalpojumi notiek draudzes mājā Rīgas ielā. Tur ērģeļu nav, es Lejasciemā spēlēju elektriskās klavieres,» stāsta I. Kalniņa.
Viņa ir izmantojusi iespēju Mūzikas akadēmijā apmeklēt ērģeļspēles kursu pie ērģelnieces Lilitas Ozoliņas. ◆

Veiksmīgi sadarbojas ar topošajiem galdniekiem

Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēkņi, topošie galdnieki, kopš janvāra ķērušies pie norāžu izgatavošanas un atjaunošanas Skrīveru dabas takām.

Laikraksts «Staburags»

Līdz šim par dabas objektiem un takām Skrīveros vēstīja īpašas zaļas krāsas norādes, taču tās savu laiku nokalpojušas un ir jāatjauno vai jāizgatavo no jauna. Sadarbojoties Skrīveru pagasta pārvaldei, Skrīveru tūrisma informācijas punktam un Aizkraukles profesionālajai vidusskolai, norisinās darbs pie dabas objektu informatīvajām zīmēm. Pateicoties šai sadarbībai, taku norādes būs atjaunotas un mazliet pārveidotas, kā arī izgatavos vienu jaunu zīmi «Dīvajas taka», ko uzstādīs Dīvajas takas sākumā, atpūtas vietā «Satekas».
Norādes izgatavo un atjauno 2. kursa būvizstrādājumu galdnieki. Kā pastāstīja viņu skolotājs Jānis Madžulis, darba apjoms ir liels, un norādes sāka izgatavot jau janvārī. Līdz ar dabas objektu nosaukumu norādēm izgatavos arī bultiņzīmes, kas norādīs pareizo virzienu. Kā atjaunotās, tā no jauna izgatavotās norādes iepriecinās pastaigu cienītājus – gan skrīveriešus, gan pagasta viesus.
Skrīveros savlaik izveidotas vairākas dabas takas dendroloģiskajā parkā un tā apkārtnē, gar Daugavu, uz pilskalnu un citās pagasta vietās. To nosaukumi pamatā saistīti ar novadnieka, rakstnieka Andreja Upīša darbiem «Sūnu ciema zēni» un «Zaļā zeme». ◆

Tirgotājiem jāpiedalās eksperimentā

Šopavasar dvīņu pilsētās Valkā un Valgā tradicionālais Lielais labdarības robežtirgus notiks 17. maijā.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Tirgotājiem jau no 8. aprīļa līdz pat 8. maijam būs iespēja reģistrēties tikai elektroniski, lai pieteiktos dalībai un arī paši izvēlētos tirgošanās vietu.
Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns informēja, ka pašvaldība pirmo reizi izlēmusi īstenot eksperimentu ar tirdzniecības vietu tirgošanu. Tas notiks ar biļešu tirdzniecības platformas bezrindas.lv starpniecību. Tirgotāji savu vietu varēs iegādāties, līdzīgi kā internetā pērk biļetes uz pasākumiem. Tirdzniecības platformā bezrindas.lv visiem tirgotājiem būs pieejama virtuālā karte ar iezīmētām tirdzniecības vietām. Skaidrojot šo lēmumu, V. Šaicāns pieļauj: «Mazāk būs strīdu un domstarpību.»
Izpilddirektors atzina, ka gatavošanās grandiozajam pasākumam notiek raiti un sadarbībā ar kaimiņiem igauņiem. Katru gadu maijā tuvi un tāli tirgotāji ne tikai no Latvijas un Igaunijas dažādām vietām, bet arī no Lietuvas ierodas pierobežā, lai Valkā un Valgā tirgotos ar savām precēm. Pirms pandēmijas vērienīgais tirgus notika divas dienas – sestdien un svētdien, bet 2023. gadā, novada pašvaldībā mainoties politiskajai vadībai, dome nolēma šo pasākumu rīkot vienu dienu. Šajā tirgū pircēji labprāt iegādājas stādus, augļu kokus un krūmus, kā arī citas lietas, jo piedāvājuma klāsts ir plašs un daudzveidīgs.
Turklāt robežtirgū notiek ne tikai pirkšana un pārdošana, bet arī dažādi kultūras pasākumi un atrakcijas. Katru gadu notiek tirgus apmeklētāju iecienītā, vietējā Valkas Rotari kluba rīkotā labdarības loterija, kurā visas lozes ir laimīgas. Pēc tam loterijā iegūtie un par tirdzniecības vietām saņemtie līdzekļi tika tērēti kādam labdarības mērķim. Par robežtirgū savākto naudu ir uzstādītas lielās šūpoles uz Latvijas–Igaunijas robežas, kā arī Latvijas pusē vides objekts «Tas jāredz». Objekta tēla oriģinālais siluets veidots no Valkas un Valgas pilsētu nosaukumu pirmajiem burtiem V, kas kopā veido W – vēsturiskā pilsētas nosaukuma Walk pirmo burtu. Aizvadītajā gadā mainījās arī tirgus izvietojums igauņu pusē. Iepriekš tirgotāji, kas atradās gar Pedeles upi pastaigu takas malā, sūkstījās, ka viņus apmeklē daudz mazāk pircēju nekā tos, kuri atrodas tuvāk tirgus epicentram. Turklāt blakus upei pērn pūta stiprs vējš un bija daudz aukstāks. ◆