Tuvāko divu nedēļu laikā tiek plānots radīt divas partijas. Viena ir kļuvusi slavena, pateicoties tās pazīstamākajam vadītājam – Valdim Zatleram. Otru plāno radīt kustība «Tautai pietiek» – šī gada sākumā ļoti slavena, bet…
«Tautai pietiek» plānotā partija, izskatās, būs klasiska protestētāju partija, kuras valdei būs jācenšas apvienot simtiem priekšlikumu no tās dalībnieku puses, turklāt lielākoties ļoti pretrunīgus. Plānotajai partijai patiesībā pagaidām nav skaidras ekonomiskās programmas, ko darīt. Turklāt Zatlera partijas radīšana ir noņēmusi iespējamo šīs partijas elektorātu, tāpēc šai partijai diez vai ir cerības iekļūt nākamajā Saeimā.
Valda Zatlera plānotā Reformu partija tiek veidota pretēji – sākot ar programmu, tāpēc tautai visdrīzāk patiks. Ir līderis, un mājaslapā valdiszatlers.lv ir publicēti jau desmit punktu, kas kļūs par jaunās partijas programmas pamatu.
Diemžēl lasītais uzreiz liek vilties. Vēstījums tautai sākas ar domu, ka ir nepieciešamas gudras reformas. Tomēr tālāk ir klasiskais mūsu partiju stāsts. Mozus savulaik no kalna nonāca ar desmit skaidri saprotamiem baušļiem, tad šie desmit mājaslapā ieliktie punkti atgādina pazīstamos Latvijas partiju solījumus – vispārīgi, un neviens arī nepateiks, ka tie nav pildīti. Kārtējie defektīvie «desmit baušļi».
Viens no punktiem vēsta, ka pārvaldei ir jābūt mazai un efektīvai. Pārvalde mūsu valstī ir ļoti stiepjams jēdziens – vai tie ir tikai ierēdņi vai arī dažādas aģentūras, no kurām daudzas veic ļoti nepieciešamu darbu? Turklāt jau tagad dažādas pārvaldes struktūras ir «saīsinātas» pat par daudz. Tas ir abpusgriezīgs zobens – jo vairāk «saīsina» valsts pārvaldē strādājošos, jo mazāk ienākumu budžetā. Tas, ko vēlas tauta, – birokrātijas samazināšana, netiek pieminēts. Un nevajag jaukt ierēdņu skaitu un birokrātijas apmēru – arī viens ierēdnis var radīt tik daudz papīra darba, ka gadiem netiksim galā.
Stāsts par ātro un taisnīgo tiesu varu mūsu valstī ir bezjēdzīgs – zemās algas un milzīgie kukuļi, arī no partiju puses, šo paziņojumu padara par tukšu skaņu.
«Par savu veselības aprūpi nodokļu maksātāji lemj patstāvīgi un atbildīgi.» Nu, mēs to nemākam. Jau gadiem strādnieki izvēlas saņemt aplokšņu algas. Naivi būtu domāt, ka tagad viņi izvēlēsies paši maksāt sociālo nodokli.
Godīga konkurence Latvijā un Eiropā – tikai tik, cik paši savā valstī kaut ko varam izdarīt. Jau ir skaidrs, ka Eiropas lēmumus mēs ietekmēt nevaram. Bija iespēja tikties ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu. Lai arī viņš ar savu stāstījumu centās panākt pretējo, tik daudz es sapratu skaidri, ka Eiropas Parlamenta lēmumus Latvija ietekmēt nevar.
Vienīgais apgalvojums, kam var skaidri piekrist un kas ir atbalstāms, – Eiropas mērogā konkurētspējīga izglītība. Vismaz tas nāktu par labu. Kā viņi to realizēs, to vēl laikam redzēsim.
Latvijai vajag nevis «desmit baušļus», bet gan ekonomiskās un valsts pārvaldes vides sakārtošanu atbilstīgi mūsdienu reālajai situācijai un tehniskajām iespējām. Turklāt deputāti beidzot tiešām varētu parūpēties par reālu cilvēktiesību darbību praksē, nevis tikai viņu vārdos. Nevienā no jaunajām partijām vēlmi darboties šajā virzienā nesaskatu.
Valda Zatlera partija izraisījusi lielu interesi politisko «klaidonīšu» un ekonomisko spekulantu vidū. Pirmais gājiens bija no interneta spekulanta puses, kurš izveidoja domēnu reformupartija.lv. Pēc plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas varēja konstatēt, ka cilvēks atrod publisku vārdu, izveido portālu ar adresi un pārdod tālāk.
Otrs variants – plaši tiek spekulēts pašlaik ar Klāva Olšteina vārdu. Politiķis nolika deputāta mandātu pēc Zatlera neievēlēšanas amatā, un tagad tiek apspriesta doma par viņa pievienošanos partijai. Klāvs Olšteins savulaik kļuva pazīstams kā ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks – tiesa, ne tik daudz ar darbiem, cik ar publicitāti. Pirms vēlēšanām Klāvs Olšteins savu darbu aprakstos pieminēja pat nerealizētus projektus un citu cilvēku paveikto darbu. Solīja kā «Vienotības» deputāts atgriezt Latvijā tautiešus, kas devušies uz ārzemēm. Cik atceramies, Valda Dombrovska reformas un budžeta «apgriešana» izraisīja pretējo efektu, bet tādēļ jau toreiz deputāts Saeimu nepameta. Ja jauno partiju min kopā ar šādām personībām, neredzu iemeslu par to priecāties.
Neapšaubāmi, cilvēkiem, kas vēlas izmaiņas, vajadzētu balsot par jaunām partijām. Tomēr es gribētu cerēt, ka vismaz nākamās Saeimas gaitā uz milzīgās vilšanās fona beidzot radīsies partija, kas reāli mēģinās uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīvi, nevis to tikai solīs.
