No 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešami 435 060 lati, aģentūru LETA iepriekš informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.Viens no biedrības “Dzimtā valoda” dibinātājiem Aleksandrs Gapoņenko ir pārliecināts, ka tik daudz parakstu tiks savākts. Taču viņš uzskata, ka Saeima noraidīs šos grozījumus un tiks rīkots referendums, kurā būs nepieciešams puses vēlētāju, pēc viņa teiktā, aptuveni 800 000 pilsoņu, atbalsts. Visticamāk, tik lielu atbalstu krievu valodas statusa maiņai iegūt neizdošoties, taču tas būšot risinājuma sākums.Biedrības pārstāvis skaidro, ka pēc tam būs iespēja sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Apvienoto Nāciju organizācijā, norādot uz nacionālo minoritāšu viedokļa neņemšanu vērā. Gapoņenko uzsver, ka valodas jautājumu nelemj balstoties uz vairākuma principu.Viņaprāt, šī procesa galvenā jēga ir saliedēt īstu krievu kopienu, ļaut tai iegūt pašapziņu un sakārtot tās attiecības ar latgaliešiem un latviešiem.Kā ziņots, parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šopavasar sāka vākt jauniešu kustība “Vienota Latvija” sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Gapoņenko dibināto biedrību “Dzimtā valoda”.
