Pēc dažām stundām klāt 2013. gads. Katrā ģimenē, draugu, radu lokā ir īpašas jaungada sagaidīšanas tradīcijas, rituāli, ir kādi ieteikumi citiem. „Bauskas Dzīve” aptaujāja dažus Bauskas, Iecavas, Vecumnieku novada ļaudis, lai uzzinātu, kā viņi svin gadumiju.Marija Urbāne, Vecumnieku novada dravas «Dzintarlāse» saimniecekatru gadu Vecgada vakarā ejot klausīties bites – ko tās saka, vai dzīvas, vai veselas, vai kas netraucē ziemot. Pēc bitēm var noteikt, kāds nākamais gads gaidāms. Ja tās ir veselas, tad būs labs gads, ja nelabi trokšņo vai stropā valda galīgs klusums – gaidāmas kādas nebūšanas.„Kopumā mums ir simt četras bišu novietnes, bet visas apskriet nevaram – līdz tālākajām neļauj tikt sniegs un slikts ceļš. Pie mājas ir 60 mājiņas, stundas divas aiziet, lai tās apskatītu,” stāsta M. Urbāne.Aija Krūmiņa, Iecavas «Kveriņu» ielīgošanas mācību rīkotāja, divu bērnu māmiņa, teic, ka viņuģimenei ir vairākas gadumijas tradīcijas. Vecgada vakarā galdā jābūt 12 ēdieniem, Ziemassvētkos vajadzīgais skaits ir deviņi. Pirms Jaunā gada atnākšanas ar bērniem ejot ārā dedzināt brīnumsvecītas un skatīties salūtu. Paši ar šaušanu gaisā neaizraujoties.„Mums ir divējāda zīlēšana. Vispirms uz šķīvja malām saliek bildītes ar to, kas varētu sagaidīt, šķīvī peld degoša svecīte. Iemērcot pirkstu un apmaisot ūdeni, tā piestāj pie sagaidāmā notikuma. Lejam arī svina laimītes, visi kopā pētot, pēc kā izlietais izskatās, vai sakrīt ar šķīvī izzīlēto vai ne. Laimītes saglabājam līdz nākamā gada atnākšanai un skatāmies, vai izzīlētais piepildījies,” stāsta iecavniece Aija.Atkarībā no bērnu pašsajūtas, ejot arī ciemos. Dēli vēl nav tik lieli, tāpēc gadās, ka pagurst vai nejūtas īsti veseli. Ja visi ir braši un laiks skaists, dodoties pastaigā pa Iecavas parku. Aiga Baltalksne, Īslīces pagasta kultūras darbiniece, stāsta, ka viņai gadumija pienāk tādā kā skrējienā cauri dažādiem Ziemassvētku pasākumiem. Tajos Aiga rodot prieku un spēku, ko cenšas saglabāt līdz nākamajiem saulgriežiem. A.Baltalksne atklāj: „Vecgada vakarā parasti esam mājās ar ģimeni – vīru, dēlu, meitu un viņas draugu. Lejam laimi, apsveicam cits citu un tad visi kopā dodamies uz manu darbu, jo Īslīces kultūras namā stundu pēc pusnakts sākas jaunā gada pirmā balle.”Īslīciete Aiga iesaka šajās stundās priecāties par to, kas bijis labs, nepaturēt pie sevis slikto, piedot pāridarījumus. Īstais brīdis, lai pateiktos cilvēkiem, kuri palīdzējuši, bijuši līdzās grūtos brīžos un svētkos. „Vecajam un jaunajam gadam satiekoties, novēlu noticēt brīnumam, jo to nevar ne nopirkt, ne pārdot. Novēlu to piedzīvot un dāvināt citiem. Lai balts sniegs un baltas domas, pārliecība par to, ko darāt, un ticība, ka to varat. Patiesi laimīgu 2013. gadu!” novēl A. Baltalksne.
