Bauskas novada domē šogad iesniegti priekšlikumi par darba algas palielināšanu pašvaldības iestādēs. Par to, ka cilvēki vēlas lielāku algu un, visdrīzāk, to arī ir pelnījuši, šaubu nav. Toties prasības iemesli neliekas nopietni.No ekonomikas viedokļa algas apmēru nosaka ražīgums un peļņas iespējas. Tomēr pašvaldības jomā tā nevar – ir grūti novērtēt sociālā darbinieka, bibliotekāra, deputāta ražīgumu. Tāpēc atalgojumu nosaka attiecīgā darbinieka pienākumi, kuri jāizpilda ik dienas astoņu stundu darba laikā.Var saprast sociālā dienesta darbinieku lūgumu – ja strādā tikpat, cik cita dienesta darbinieki, bet saņem mazāk, tad lūgums pēc lielākas algas šķiet pamatots. Toties nesaprotu Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja un Izglītības pārvaldes minēto – abās jomās ievērojami pieaudzis strādājošo darba apjoms, tāpēc vajag lielākas algas. Kā to saprast? Vai attiecīgie speciālisti strādās deviņas un desmit stundas dienā? Vai tas nozīmē, ka līdz šim muzejā nebija, ko darīt, un tagad ir jāmaksā tāpēc, ka viņi tajās pašās astoņās stundās paveiks vairāk? Saprastu lūgumu piešķirt atalgojumu jaunu darbinieku algošanai, kas ļautu paveikt pieaugušo darba apjomu, bet nedomāju, ka tas ir arguments algu palielināšanai.Neesmu dzirdējis par kritērijiem, kas pārliecinātu par godīgumu valsts atalgojuma jomā. Kāpēc daudzu cilvēku centīgi paveiktais darbs par minimālo atalgojumu pašvaldības iestādēs ir piecas un vairāk reižu nevērtīgāks par mūsu Saeimas deputātu atlīdzību un pat 40 reižu nevērtīgāks par valsts iestāžu valdes locekļu darbu? Kamēr valsts aparātā saglabāsies milzīgā atalgojuma starpība un nebūs skaidru principu, kā noteikt atlīdzību, tikmēr taisnīgumu šajā sistēmā nevar gaidīt.
