Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa – gandrīz 96 procenti – ekonomē uz kādu no sev nepieciešamajām precēm. Visbiežāk taupīts, atsakoties no izdevumiem atpūtai (19,1%), ceļojumiem (16,2%), arī atliekot apģērba un apavu iegādi (13,1%). Tas secināts portāla gudriem.lv veiktajā aptaujā.Katrs trešais respondents uzskata, ka, saņemot par 200 – 300 latiem lielāku mēnešalgu, nebūtu nepieciešams ekonomēt, nepērkot sev vajadzīgos produktus vai pakalpojumus.Aptaujas dati rāda, ka gada laikā ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kuri visvairāk taupa pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei. 2011. gadā aptaujas rezultāti liecināja, ka 15,6 procenti respondentu ir spiesti taupīt, izvēloties vislētāko preci, tai skaitā pārtiku. Šis skaits sarucis līdz 9,2 procentiem. Šī gada janvārī iedzīvotāji atzinuši, ka visvairāk taupa atpūtai paredzētos līdzekļus (19,1%), izvēlas lētākus ceļojumus (16,2%) un cenšas ietaupīt, iegādājoties apģērbu un apavus (13,1%). Vismazāk taupa izglītībai (4,2%) un iegādājoties dāvanas draugiem vai radiem (7,8%). Tikai 1,6% respondentu atzina, ka viņiem nav nācies atteikties no sev nepieciešamajām lietām.Komentējot aptaujas rezultātus, «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane skaidro, ka pagājušais gads, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir nesis zināmu stabilitāti finanšu ziņā. Tomēr Privātpersonu finanšu institūta pētījuma dati liecina, ka tikai seši procenti iedzīvotāju apstiprināja jūtamu līdzekļu pieaugumu savā maciņā pēc pievienotās vērtības nodokļa samazināšanās iepriekšējā vasarā. 56 procenti respondentu apgalvoja, ka jutuši degvielas un puse aptaujāto – apkures cenu – pieauguma ietekmi. Izplatītākais viedoklis respondentu vidū (32,5%) bija tāds – lai pietiktu tikai neatliekamām vajadzībām, ikmēneša algai būtu jāpalielinās par Ls 200 – 300. Piektdaļa (22,3%) atbildēja, ka viņus apmierinātu ikmēneša algas pieaugums par Ls 100 – 200. Toties 16,8% vēlētos Ls 300 – 400 pielikumu, bet 19,2% minēja summu, kas pārsniedza Ls 400.«Mūsu dati liecina par to, ka 2013. gadā divas trešdaļas iedzīvotāju papildus pamatdarbam meklēs iespējas piepelnīties,» apgalvo Ieva Use-Cimmermane. Visbiežāk iedzīvotāji domā par pārmaksāto nodokļu atmaksas iespēju, 17 procenti cer uz prēmiju vai piemaksu pie pamatdarba algas, un 14 procenti meklēs papildu peļņas iespējas citos darbos.«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane atzīst, ka šis gads mājsaimniecību budžetā ienesīs dažus pozitīvus aspektus nodokļu samazināšanās un algu pieauguma ziņā. Tomēr divas trešdaļas (72%) iedzīvotāju satraucas par pārtikas cenu pieaugumu, 56 procenti – par dzīvesvietas uzturēšanas sadārdzināšanos un 44 procenti – par transporta izmaksu pieaugumu.
