Pirms dažām nedēļām Bauskas lielveikalā «Rimi» akcijas laikā iegādājos sulu spiedi par 26 latiem. Tai nebija ne informācijas par ražotāju, ne lietotāja instrukcijas. Arī garantijas talona nebija, tik vien kā uzspiests «Rimi» zīmogs uz kopējā iepirkumu čeka. Tagad ierīce nav lietojama, jo sietiņš, caur kuru tiek spiesta sula, ir izjucis. Kā man tagad rīkoties – sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, vai arī no veikala prasīt jaunu ierīci?– SIA «Rimi Latvia» vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija paskaidroja, ka konstruktīvas atbildes sniegšanai nepieciešama detalizēta informācija – kad prece iegādāta, precīzs preces nosaukums, kā arī iepakojuma veids, proti, prece bija kastē vai nebija, vai kaste bijusi bojāta u. tml. «Pašlaik iesaku pircējai ar šo preci un čeku atnākt uz veikala informācijas centru, kur mēģinātu rast risinājumu šim gadījumam,» teic L. Podskočija.Esmu neapmierināts ar «Lattelecom» interaktīvās televīzijas uzlabojumiem. Visvairāk kaitina izvēlnes noņemšana no taustiņiem un izvietošana uz ekrāna. Ļoti neparocīgi, nesaprotami, un paiet daudz laika, lai atrastu meklēto. Kaitinošs ir burtu lielums, kas lielā daļa HD platekrāna televizoru ir nesaskatāms, jāiet klāt pie televizora, lai kaut ko izlasītu. Vai tiešām uzņēmums iepriekš fokusgrupās nav izmēģinājis šo funkciju un izskatu? Esmu gatavs atteikties no šī pakalpojuma un izmantot kādu citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju.– «Lattelecom» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite skaidroja, ka «Lattelecom» interaktīvā TV pērn svinēja piecu gadu jubileju, un šo gadu laikā pieprasījums pēc interaktīvās TV būtiski pieaudzis, taču televīzijas platforma tehnoloģiski novecoja un vairs nenodrošināja vajadzīgo kapacitāti. Tāpēc tika pieņemts lēmums par mūsdienīgu platformu, kas skatītājiem paver vēl plašākas un ērtākas iespējas izmantot televīzijas funkcionalitāti.«Jau ierastām lietām – pārraižu arhīvam, ierakstam un «uz raidījuma sākumu» – pašlaik ir pievienotas vairākas jaunas iespējas: ierakstīt jau sākušos raidījumu, ar pauzi apturēt raidījumu un pēc brīža turpināt skatīšanos. Tagad var ierakstīt seriālu sērijas, kā arī izmantot videonomas abonementa iegādes iespēju,» stāsta L. Bite.Viņa uzsvēra, ka klientu pārslēgšana uz jauno portālu sākta pērnā gada vasarā un ir noritējusi sekmīgi, jo tika veikta pakāpeniski nelielās grupās. Paralēli apkopotas klientu atsauksmes un ierosinājumi, lai jau pavisam drīz uzlabotu jauno portālu. Ir pieņemts lēmums palielināt burtu lielumu kanāla informācijas logā un TV programmā, uzlabot navigācijas iespējas kanālu sarakstā, mainīt videoatskaņotāja novietojumu u. c.«Saprotam, ka klienti ir dažādi un pieradumam ir liels spēks, taču aptaujas apliecina, ka kopumā cilvēki atzinīgi vērtē jaunās TV iespējas. Tajā pašā laikā turpinām uzklausīt ieteikumus, lai televīzijas skatīšanos «Lattelecom» klientiem padarītu vēl ērtāku,» teic L. Bite.Noslēdzu gada līgumu ar «Lattelecom» mājas ekonomiskajam komplektam par īpašo cenu 11,99 lati mēnesī. Tagad iestājusies pilna maksa. Kad es varu atteikties no «Lattelecom» pakalpojumiem, respektīvi, cik ilgu laiku man tie vēl jāizmanto?– «Lattelecom» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite uzsvēra, ka uzņēmumam ir svarīgi sniegt klientiem labākos pakalpojumus un teicamu apkalpošanu, tāpēc katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. «Diemžēl mūsu rīcībā nav pilnas informācijas par šo klientu, tādēļ precīzu atbildi nevarēsim sniegt. Taču varam secināt, ka par «Lattelecom» klientu cilvēks kļuvis rudens akcijā, kad jaunajiem klientiem piedāvājām 50% atlaidi pakalpojuma abonēšanas maksai pusgada garumā, līgumu slēdzot uz 24 mēnešiem,» secina L. Bite.Viņa aicina izmantot «Lattelecom» klientu bezmaksas apkalpošanas tālruni 177, pa kuru var ātri un vienkārši noskaidrot visu vajadzīgo informāciju par pakalpojumiem un to lietošanas nosacījumiem, kā arī saņemt kompetentu speciālistu palīdzību dažādu tehnisko jautājumu risināšanā.Šī gada sākumā no tirdzniecības tika izņemtas Polijā ražotas vafeles, par kurām bija aizdomas, ka to sastāvdaļas bijušas kontaktā ar grauzējiem paredzētu indi. Vai fakts par kontaktu ar grauzēju indi vai tās klātbūtni vafeļu izejvielā apstiprinājās? Vai plašsaziņas līdzekļos bija pieejama informācija par analīžu rezultātiem?– Pārtikas un veterinārā dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere paskaidroja, ka laboratoriski netika apstiprināts ķīmiskais piesārņojums Polijā ražotajās vafelēs. «Tā ir visā pasaulē pieņemta prakse – ja ražotājam ir kaut mazākās aizdomas par produkta kvalitāti, tas, rūpējoties par patērētāju veselību un uzņēmuma reputāciju, nekavējoties atsauc no tirdzniecības visu aizdomīgo produktu partiju. Līdzīgi rīkojās Polijas uzņēmums, atsaucot produkciju no tirgus,» teic I. Meistere.
