Reiz Jēzus māceklis Pēteris skolotājam jautāja: «Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?» Jēzus saka uz to: «Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.» (Mateja ev.: 18:21 – 22).Pavisam nesen saņēmu priecīgu e-pastu ar paldiesvārdiem. Kāds cilvēks bija kļuvis brīvs no liela sloga, kuru bija nesis apmēram piecdesmit dzīves gadus. Viņš bija spējis piedot, piedot saviem mirušajiem un dzīvajiem. Lai to saprastu un līdz tam nonāktu, bija jāizcīna liela garīgā cīņa, pirmkārt, jau sevī, ar sevi.Šis cilvēks bija meklējis palīdzību ļoti daudzās vietās, bet nebija atradis. Tikai viņam atrodoties smagas slimības gultā, man uzticētais bērnības stāsts atklāja viņa salauztās dvēseles un miesas cēloņus. Tā bija nespēja piedot. Bērnībā iegūta no mātes, tēva un vecāsmātes. Atpazīstot un nosaucot nepiedošanu vārdā, pavērās ceļš pārmaiņām cilvēkā un varēja sākties viņa gatavošana piedošanas svētībām.Viņš pirms daudziem gadiem, dzīves sasists, sagrauzts un slims ienāca manis vadītajā lūgšanu centrā. Runājāmies, lūdzāmies. Dzirdēju stāstu par vecomāti, kura mazulīti neieredzēja. Tēvs ienīda māti, sita, pazemoja. Dzirdēju stāstu par nabadzību un trūkumu, kurš valdīja mājā, un viņa māti, no kuras bija jābaidās un reizēm jāmūk. Viņa bērnībā nebija ne kripatiņas mīlestības un rūpju. Vecāki nebija izpildījuši «mājas darbu» – nebija iemācījuši un rādījuši priekšzīmi mīlestībai. Tad atnāca skaidrība, kur ir visas viņa problēmas, – piedošanas trūkumā. Sākās sagatavošanās lielajam piedošanas solim. Tas nebija viegli, jo naids un rūgtums noteica savu toni un paralizēja viņā pilnīgi visu – kā garu, tā arī ķermeņa funkcijas.Piedošana sākās ar lūgšanu. Tā ir apzināti vērsta lūgšana, kuras piepildīšana ir atkarīga no paveiktā. Piedošana kādam cilvēkam tagadnē vai tālā pagātnē paver ceļu Dievam iesaistīties tā cilvēka dzīvē un ļauj Viņam ņemt brīvu dalību cilvēka pilnveidošanā un vadīšanā. Patiesā sirds lūgšanā un piedošanā ir milzīgs spēks. Tas ir līdzvērtīgs Dieva spēkam, ko Jēzus dod visiem, kuros Viņš dzīvo. Atcerēsimies, ka Jēzu bezvainīgu un bezgrēcīgu piesita krustā, bet viņam abās pusēs pie krusta bija piesisti ļaundari. Viens no tiem atzina savu grēku un lūdza Jēzum pieminēt un iestāties par viņu Dieva priekšā. Un Jēzus tam sacīja: «Patiesi, es tev saku: Šodien tu būsi ar mani paradīzē.» (Lūkas ev. 23:43) «Kas cits var grēkus piedot kā vienīgi Dievs?» (Marka ev. 2:7). Atzīstot Dievam, ka esmu grēkojis, ikviens nekavējoties top atbrīvots no grēka, arī no nepiedošanas. Piedošana visvairāk nepieciešama piedošanu lūdzošajam, jo piedošanas saņēmējs piedodot atbrīvo lūdzēju no tā, kas viņu ir galīgi nomocījis, paralizējis, atņēmis dzīvību viņā un spēju mīlēt.Nekad nedrīkst pieļaut, lai dusmas, sāpes vai zaudējums, ko cilvēks jūt, kavē piedošanas svētību. Lielākā daļa cilvēku grēko ar nespēju piedot paši sev. Padomāsim, ja Dievs mums ir piedevis, ar kādām tiesībām mēs varam nepiedot sev? Vai tu esi augstāks par Dievu? Piedosim sev un neskatīsimies atpakaļ! Sāksim visu no gala – «ej un negrēko vairs». (Jāņa ev. 8:11). Ir reizes, kad piedošanu pašam sev ir jālūdz, jāsludina pat vairākas dienas no vietas, līdz piedošana patiesi nonāk un iespiežas prātā un apziņā. Tas notiek pamazām, ļoti pamazām. Kas izlabo pagātnē pielaistās kļūdas, tam uzlabojas tagadne. Kas mācēs labot kļūdas tagadnē, tas uzlabos savu nākotni.Pārdomu sākumā pieminētais cilvēks spēja saprast un ar dievpalīgu nonākt līdz atziņai, ka nepiedošana ir visu viņa dzīvi padarījusi par vienu vienīgu elli. Ne visās cilvēka likstās vainojams sātans. Cilvēks biežāk pats sevi dzen postā un slimībās viņa vietā. Tā bija arī ar šo manis iepriekš pieminēto cilvēku. Cilvēks slavē Dievu un brīnās, kāpēc tikai tagad, kāpēc ne agrāk to ir sapratis un izdarījis.«Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.» (Salamana pamācības 3:1). Neskumsim, bet padomāsim un nebaidīsimies arī mēs savu dzīvi revidēt! Varbūt šodien ir pienācis īstais laiks saņemt brīvību. Nebaidīsimies lūgt piedošanu un atcerēsimies, ka piedošanas lūgšana nav sevis pazemošana. Tikai patiesi spēcīgs un drosmīgs cilvēks spēj lūgt piedošanu un piedot. Esi drosminieku vidū, un Dievs ar tevi leposies. Esi brīvs piedošanas spēkā! Jau šodien.
