Par pagājušo nedēļu stāsta Saulaines profesionālās vidusskolas 3. kur-sa students, jaunsargs un zemessargs MĀRTIŅŠ TOMSONS.– Visspilgtākais aizvadīto septiņu dienu notikums bija iespēja 13. februārī ēnot Nacionālo Bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi. Tas bija viens no maniem sapņiem, kas nu ir piepildījies. Kopā ar R. Graubi biju no pulksten deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā. Diena bija ļoti piesātināta, interesanta un daudzveidīga. «Strādājām» Bruņoto spēku štābā, bijām Čehijas vēstniecībā Rīgā, apmeklējām militāro poligonu Ādažos. Šī diena kopā ar komandieri manī vēl vairāk nostiprināja domu, ka pēc Saulaines profesionālās vidusskolas beigšanas turpināšu militāro izglītību. Savu karjeru esmu nolēmis saistīt ar jūrniecību.Otrs nozīmīgākais notikums bija Valentīndiena. 14. februārī skolā bija sarīkojums, es dziedāju Rikardiona dziesmu «Mīlas tuksnesis». Klausītāju aplausi liecināja, ka mana uzstāšanās citiem patīk. Pagājušajā nedēļā daudz laika veltīju mācībām. 26. martā man ir valsts eksāmens angļu valodā. Neteikšu, ka tā man padodas, labu rezultātu varu sasniegt tikai ar neatlaidīgu darbu. Esmu aktīvs jaunsargs un zemessargs. Piektdienas vakarā kopā ar citiem baušķeniekiem devos nakts izturības pārgājienā. No Bauskas izgājām ap pulksten pusvienpadsmitiem vakarā. Sešās stundās pieveicām 16 kilometrus. Viegli nebija, bet šis pasākums bija ļoti noderīgs, lai saliedētu kolektīvu. Visgrūtākais bija novērst paniku, kad gadījās kaut ko sajaukt. Sestdienas rītu pavadīju atpūšoties, vakarā sekoju līdzi «Eirovīzijas» finālam. Fanoju par Sabīni Berezinu, bet superfinālā mani favorīti bija grupa «PeR». Ticu, ka puiši Zviedrijā startēs labi, viņi ir spējīgi piecelt kājās Eiropu.Svētdienās mums ir kāda interesanta ģimenes tradīcija – ejam pusdienot pie vecmāmiņas Ināras Tomsones. Divu stundu laikā ne tikai baudām vecmāmiņas gardo maltīti, bet arī pārrunājam notikušo, spriežam par nākotnes plāniem. Šī tradīcija man ļoti patīk. Kad man būs sava ģimene, gribētu to turpināt.
