Lai zemkopji rudenī varētu priecāties par lielu kartupeļu ražu, der atcerēties galvenos ražību ietekmējošos faktorus, atgādina Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas speciāliste Laura Ludevika.Svarīgi izmantot sertificētu, kvalitatīvu, iepriekš sagatavotu stādāmo materiālu, tam jābūt sašķirotam, kodinātam un iedzīvinātam. Bumbuļu iedzīvināšana nodrošina kartupeļu ātru sadīgšanu, līdz ar to agrāku ražu. Lai stādītu kartupeļus, augsnei jābūt iesilušai līdz 7 – 8 grādiem. Ar sēklas kodināšanu var ierobežot vairākas slimības, taču ne baktēriju izraisītās, tomēr kodinātie bumbuļi sadīgst ātrāk un vienmērīgāk, tiem ir lielāka augšanas enerģija.Bumbuļu veidošanās periodā optimālā gaisa temperatūra ir 17 – 18 grādu. Garās dienās kartupeļiem straujāk aug laksti, bet bumbuļu veidošanās labāk noris īsākās dienās. Kartupeļu laksti daļēji apsalst jau mīnus 1 grāda temperatūrā, bet bumbuļi sāk sasalt pie mīnus 1,7 – 2 grādiem.Kartupeļi ir mitrumprasīgi, un visvairāk ūdens tiem vajag pumpurošanas un ziedēšanas laikā. Tomēr pārlieku liels mitruma daudzums nav vēlams, jo tas sekmē lakstu puvi. Svarīgākie barības elementi kartupeļiem ir slāpeklis, fosfors, kālijs, magnijs un mangāns. Slāpekļa pārdozēšana aizkavē nobriešanu, bumbuļi melnē, ir uzņēmīgāki pret slimībām. Fosfora trūkuma gadījumā kartupeļi slimo ar kraupi un rūsas plankumiem. Kālija pārbagātība palielina bumbuļu ūdeņainību.Kartupeļi barības vielas pilnīgāk izmanto, ja to mēslošanā lieto gan organisko, gan minerālo mēslojumu. Taču kartupeļiem nav ieteicams dot svaigus kūtsmēslus, jo tad tie pastiprināti slimo ar kraupi.Lai aizsargātos pret slimībām un kaitēkļiem, galvenā profilakse ir pareiza augseka un augsnes apstrāde, kā arī higiēnas ievērošana, apstrādājot darbarīkus, lai slimības nepārnestu no viena lauka uz citu.Pilnīgāki ieteikumi labākai kartupeļu ražai atrodami Valsts lauku tīkla mājaslapā laukutikls.lv, sadaļā «Nozares – Lauksaimniecība – Ziņas», kā arī maija informatīvajā izdevumā «Lauku Lapa».
