Lifts ir viens no tiem mūsdienu ērtību izgudrojumiem, kura untumainās dabas dēļ daudzveidīgajā braucēju piedzīvojumu klāstā gadās kas vairāk nekā tikai plaši zināmā piespiedu urinēšana pudelē vai mūžu vērta iepazīšanās.Paveicās ar kniebējuNeuzmanīga lifta lietošana apdraud ne tikai cilvēkus, bet arī viņu mīluļus. Reiz kāda nama augšstāva iemītnieces – māte un meita – ar nule izstaigināto kokerspanielu saitē devās mājup, kad sastapa vecākās dāmas senu draudzeni. Pārmijusi atkalsatikšanās sveicienus, kundze ielūdza paziņu uz tēju, un visas devās iekšā kāpņu telpā, lai ar liftu uzbrauktu līdz dzīvoklim.Aizrāvušās sarunā, vecākās sievietes nepamanīja, ka meita, teju pārkāpusi kabīnes slieksni, uzreiz nospieda stāva pogu. Durvis aizvērās, un lifts sāka braukt, bet tajā tā arī neiekāpušā kokera kaklasiksna, kas bija aptīta ap roku saimniecei, kritiski nostiepās. Piedzīvojuma liecinieks – tieši īstajā brīdī no pirmā stāva dzīvokļa iznākušais kaimiņš – tik noskurinās, iedomājoties, ar ko neuzmanība varēja beigties, tomēr laime bija dāmu pusē.Kaimiņam rokās bija jaunas knaibles, kuras viņš grasījās izmantot auto remontā. Zibenīgi apjēdzis risku ar jau saitē iekārušos suni pie aizvērtā lifta durvīm, vīrs pielēca klāt un pārknieba gluži jauno, izturīgo ādas siksnu. Liftā braucošās dāmas bija līdz asarām pateicīgas attapīgajam kungam un ielūdza uz tēju arī viņu.Netaisi vaļā!Var gadīties, ka liftā iestrēgušais nemaz negrib, lai viņu izpestī no karāšanās starp stāviem, pat ja neatrodas tur patīkamā kompānijā. Galu galā – patīkamā kompānija var nebūt cilvēks…Večiņa ar savu vecīti bija atceļā no tirgus, kad atminējās piemirstu pirkumu. Atdevusi vecītim savu nesamo, kurā bija dārgā nedēļas norma – onkulītim atļautais kortelītis –, dāma atgriezās veikalā. Kungs tikmēr aizčāpoja līdz mājai un kāpa liftā, lai brauktu uz savu dzīvokli. Taču to viņš tik ātri nesasniedza, jo pavecais pacēlājs nolēma apstāties pusceļā starp stāviem.Večuka otrā puse, atkļuvusi līdz mājai, konstatēja lifta ligu un sāka meklēt vīru. Taču tas nemaz nesteidzās spiest avārijas pogu, un galu galā večiņa pati izsauca meistaru. Kad tas atnāca, kāpņu telpā ritēja savdabīga spēle. Večiņa skraidelēja starp stāviem, kur liftā sēdēja iesprūdušais večuks, un sauca: «Tu man tur beidz! Liec to nost! Dzersi vēlāk! Pārtrauc, citādi neko nedabūsi!»Onkulītis, kad meistars viņu saklauvēja pa šahtas durvju šķirbu, mīļi palūdza: «Andri, tu mani vēl nepestī ārā, man puspudele vēl palikusi, ļauj izdzert, citādi pēc tam mēnesi klāt netikšu!» Meistars lifta atkalpalaišanu vilka, cik nu bija iespējams. Cik ilgi vecītim šņabītis vēlāk bija liegts, nav zināms. Taču tiek pieļauts, ka turpmāk večiņa «normu» savam nerātnajam grēkagabalam nest vairs neuzticēja. Ja nu atkal lifts salūst?!
