Nelāga izjūta un tāda kā mistikas dvesma pārņēma, izlasot G. Krūzmētras vēstījumu «Bauska pieminekļu ēnā» avīzes 8. maija numurā par norisēm pie pieminekļa Bauskas aizstāvjiem.Bija vēl cits stāsts par kādreizējo mākslinieku – kinoafišu veidotāju –, kas padomju laikā Kara komisariāta uzdevumā steidzamības kārtā izgatavojis kāda Otrā pasaules karā krituša sarkanarmieša kapa plāksni. Kaut kādas nejaušas sakritības dēļ šīs plāksnes ātru tapšanu sekmējusi zādzība universālveikalā un kādā privātīpašumā. Kāds tam sakars ar plāksni, nevaru iedomāties.Tālāk autors apcer pieminekļa atklāšanu. Tas esot bijis mežotnieka I. Zeltiņa privātpasākums. Cilvēku tikpat kā neesot bijis. Lai skaidrāk atcerētos, kā tas pērn 14. novembrī notika, nolēmu noskatīties dokumentālu videoierakstu.Piemineklis sniedz vienkāršu, saprotamu informāciju, kam tas veltīts. Patiesi un pieņemami ir K. Ulmaņa vārdi, ka Latvijai jābūt latviešu zemei. Kam gan citam? Pie pieminekļa stāv godasardze: zemessargi, jaunsargi, divas jaunietes tautastērpos. Puiši lasa dzeju. Armijas kapelāns iesvēta piemiņas vietu, kas veltīta Bauskas brīvprātīgajiem aizstāvjiem pret otrreizēju sarkanarmijas iebrukumu 1944. gada vasarā. Runā I. Zeltiņš – pēdējais dzīvais Bauskas aizstāvis, guvis smagu sakropļojumu 17 gadu vecumā. Sanākušos uzrunā Latviešu virsnieku apvienības pārstāvis, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs E. Skreija, atvaļinātais ģenerālis J. Vectirāns, tagad Rīgas Brāļu kapu fonda priekšsēdētājs, bijusī Saeimas deputāte P. Lāce un pārstāvji no Bauskas novada domes. Vēsturnieks R. Ābelnieks saprotami izklāsta toreizējās kara norises ap Bausku. Runā organizācijas «Daugavas vanagi» pārstāvis Latvijā J. A. Krūmiņš. Muzicē vīru kopa «Vilki». Apmeklētāju – līdz pussimtam.Tā ir varonība nenobīties un aizstāvēties pat par dzīvības cenu. Bija, kuri to spēja, un tas ir jāatceras. Jaunatnei jāzina, kas notika Bauskā visādi karstajā 1944. gada vasarā.Vēl G. Krūzmētra attēlo kaut kādas mistiskas vīzijas. Krēslai iestājoties, piemiņas vietā snaikstoties melni tērpti stāvi un fotografējoties dažādās pozās. Kaut kas uz spokošanos velk. Varbūt kādam patīk iejusties nereālā, paralēlā pasaulē, to neviens nevar liegt.
