Vēroju pirmsvēlēšanu kumēdiņus un prātoju – cik dažādi mēs visi te esam un cik saprotošiem citam pret citu mums vajadzētu būt!Var nepieklājīgu nelaipnību vai aizspriedumainu uzpūtību aizbildināt ar latvieša noslēgto raksturu, taču tad, atvainojiet, nesperiet kāju ārpus savas mājas un pūtieties tur viens un laimīgs.Pat tie, kuri ne reizi nav bijuši ārzemju braucienā, taču skatās, piemēram, filmas, kur rāda, ka daudzmaz civilizētā sabiedrībā ir ierasts būt smaidīgiem un laipniem, ja vien, protams, nav uzbrukusi kāda kataklizma. Man patīk runāties ar jauniešiem, jo viņu vidū vairs reti kurš dzīvo ar nelabojamā nesmaidā nolaistiem lūpu kaktiņiem un vairākums prot atšķirīgu viedokli vai kritiku paust, neaizvainojot sarunbiedru.Dažkārt dzird viedokļus, par kuriem var tik pabrīnīties – kā gan it kā prātīgi cilvēki nesaprot tik elementāras lietas?! Taču jāņem vērā, ka krietni vairāk nekā puse mūsu valsts iedzīvotāju ir augusi vienu vienīgo pareizību uzturošajā padomju režīmā. Skaidrs, ka ekspadomju cilvēkam, īpaši ar lielāku vai mazāku varu rokās, ir grūti aprast, ka jārēķinās ar sabiedrības viedokli vai atklāti jāatskaitās par padarīto.Tomēr laiks skrien ātri, atliek tikai vēl gadus desmit, divdesmit pagaidīt, lai nomainās politiķu un saimniecisko lēmēju paaudze. Piekrītu, nav garantijas, ka jaunie netaisīs kļūdas. Taču esmu droša, ka viņi skatīsies daudz plašāk un nemēģinās visiem iegalvot, ka ir pilnvaroti paust vienīgo pareizo viedokli, bet uzklausīs citu argumentus. Galu galā, vienīgais pareizais ir arī ļoti garlaicīgs, un ar to, šķiet, vairākums ļaužu vairs nevēlas samierināties.
