Pirmdienas, 3. jūnija, pēcpusdienā autobusā uz Rīgu, kas ceļā no Bauskas devās pulksten četros pēcpusdienā, Iecavā divas pasažieres vaicāja šoferim, cik jāmaksā, lai vienu aizvestu līdz Rīgai, otru – līdz Baložiem.Šoferis nosauca cenu, klusu jautājot, vai biļetes vajag. Viena braucēja nedaudz samulsa, vai nebūs kontrole. Ar pārliecību balsī šoferis atbildēja, ka no tā nav jābaidās, paņēma naudu un biļetes neiedeva. Vakarā plkst. 20.50, braucot no Rīgas, šoreiz jau cits autobusa šoferis dažiem pasažieriem vaicāja, vai ir vajadzīgas biļetes. Braucēji devās līdz Iecavai, citām tuvākām pieturām. Līdzīgi tika prasīts vēl dažiem Rīgas robežās iekāpušajiem. Uzrunāto braucēju izvēle ļauj domāt, ka autobusa vadītājam ir jau izstrādāta taktika, kam un kā vaicāt.Braucot uz Rīgu, par novēroto ziņoju SIA «Sabiedriskais autobuss» (SA) administrācijas darbiniecei, kura pateicās par informāciju un solīja rīkoties. Līdzīgi rīkojos arī vakara reisā. Informēju atbildīgo institūciju – Autotransporta direkciju. Preses sekretāre īsziņā aicināja sagatavot rakstveida iesniegumu. Jābūt ļoti naivam, lai noticētu SA pārstāvju vēstītajam, ka šādi gadījumi ir nejauša negodīgu šoferu rīcība, kuru uzņēmums izskauž. Drīzāk jādomā – tas notiek regulāri ar vadības netiešu norādi, no kā labumu gūst visi. Ja pārvadātāja ieņēmumi nesedz izdevumus, viņam ir tiesības pieprasīt tos segt valstij. Savukārt ATD, redzot pārdoto biļešu mazo skaitu, ir tiesības samazināt reisu skaita. Tā valdības mērķis taupīt līdzekļus būs godam izpildīts.Neatbildēts paliek jautājums par pasažieriem, kuri, neņemdami biļetes, iesaistās šajā zagšanā. Šķiet, godaprāts un sirdsapziņa mūsdienās ir viszemākajā vērtē.
