Šonedēļ kļuva zināms Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas vērtējums par Latvijas gatavību ieviest eiro. Kā jau bija gaidāms, esam izpildījuši mājasdarbu un sakārtojuši ekonomiku atbilstoši Māstrihtas kritērijiem (kas…Līdz…
Līdz ar to noteiktais mērķis – eiro ieviešana – šķiet jau ar roku aizsniedzams. Vēl tikai jāsagaida Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes ECOFIN atzinumi, lai arī formāli tiktu apstiprināts – no 2014. gada 1. janvāra Latvija ievieš eiro.
Tomēr šādā priecīgā brīdī ir divi aspekti, par kuriem nevajadzētu aizmirst. Nevajadzētu aizmirst mūsu pašu labklājības dēļ.
Pirmkārt, virsotni esam sasnieguši tikai ar otro mēģinājumu. Šķiet, daudzi jau ir aizmirsuši, ka iestāšanās Eiropas Savienībā brīdī eiro ieviešana šķita pašsaprotama. Bija pat noteikts termiņš – 2008. gads. Toreiz neizdevās – valdība neieklausījās ekspertu padomos un turpināja īstenot “gāzi grīdā” politiku. Ekonomika pārkarsa un nespējām izpildīt Māstrihtas kritērijus, tāpēc eiro ieviešanu nācās atlikt. To izjuta ikviens iedzīvotājs – sekojošā krīze nebūtu tik dziļa un smaga, ja būtu izpildījuši savu apņemšanos un ieviesuši eiro.
Otrkārt, ar eiro ieviešanu nekas nebeigsies. Kā uzsver Eiropas Centrālā banka (un šādu viedokli atbalsta arī Latvijas Banka), arī turpmāk ir nepieciešama piesardzīga un sabalansēta budžeta politika, tālākas strukturālās reformas un finanšu sektora stiprināšana. Tā būtu labākā apdrošināšanas polise pret tautsaimniecības un finanšu sektora ievainojamību un pārmērīgu svārstību riskiem nākotnē gan Latvijā, gan arī eiro zonā un Eiropas Savienībā kopumā.
Ja spēsim saglabāt skaidru galvu, eiro, tāpat kā daudzus gadus lats, labi kalpos mūsu ekonomikas interesēm un ļaus uzlabot iedzīvotāju labklājību.
