Laikraksta «Bauskas Dzīve» 6. janvāra numurā bija publicēta žurnālista Viļņa Auzāna rakstīta redakcijas sleja par kapu kopšanas tradīcijām Latvijā. To izlasot, nevar nepiekrist rakstītajam.
Taisnība, kapos novērojami aizvien vairāk krāšņie, mākslīgie un bezgaumīgie ziedi, kas izkropļo latviešu kultūru. Vai mums būtu jāpierod pie šādas kārtības?
Šogad daba ir sniegusi pietiekami garu rudeni. Ziema bija aizkavējusies. Ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai katrs varētu sakopt savu radinieku kapu kopiņas. Tomēr Bauskas jaunajos kapos mirušo piemiņas svētkos 23. novembrī mani sagaidīja nepatīkams pārsteigums. Tie bija nesakopti, klāti ar vecām, nenogrābtām lapām. Liekas, ka Jaunie kapi tādi bija pirmo reizi. Kas par to ir atbildīgs? Mani interesē, vai šajos kapos ir plāns, pēc kura reti atbraukušie, attālie radinieki var atrast tuvinieku kapu kopas? Reiz saskāros ar situāciju, ka cilvēki kapos tā vietā, lai apciemotu tuviniekus, klīda pa kapiem, meklēdami radinieku atdusas vietas.
Savukārt pretēju situāciju varēja novērot Vecumnieku pagasta centra kapos, kur 24. novembrī tika atzīmēts svecīšu vakars. Visā teritorijā nebija nevienas nesakoptas kapavietas. Par to varēja pārliecināties ikviens apmeklētājs. Paldies pašvaldībai, ka tajos norīkoja «simtlatniekus», tāpat neatsveramu ieguldījumu teritorijas sakopšanā visa mēneša garumā sniedza pensionāru biedrības «Virši» locekļi.
