Diendienā izmantoju sabiedrisko autobusu pakalpojumus. Parasti braucēji vaino šoferus – viņi tādi un šitādi. Nesmaida, izturas dusmīgi. Bet kā pasažieri izturas pret autobusu vadītājiem un salonu? Plēš, lauž, griež solus, līmē košļājamās gumijas pie krēsliem, norauj aizkarus.
Biju aculieciniece pasažieru nekaunībai. It kā jau nekas, nauda paliek nauda. Bet, ja 30 santīmu vietā tiek iedoti 20 lati vai 90 santīmi aizstāti ar vienu un divu santīmu monētām, šoferītim nākas stāvēt pieturā piecas minūtes, lai to sauju ar kaudzi saskaitītu.
Avīzēs nereti raksta, ka ir ļoti netīri autobusi. Tā ir, bet ne jau šoferis tos pataisa netīrus. Aiz sēdekļiem aizbāztas saburzītas biļetes vai konfekšu papīriņi, aprakstītas, saplēstas vai sagrieztas solu atzveltnes – tādi nereti izskatās autobusu saloni.
Cita runa par tā saucamajām grabažām, kurās arī Vecumnieku novada iedzīvotājiem nereti nākas mērot ceļu uz Rīgu. Tās ir bīstamas veselībai un pat dzīvībai. Nepiekrītam kaut kādam pārvadātājam no malas, jo mūsu reģionā ir savs pārvadātājs – SIA «Aips», tāds ir mans uzskats.
