Latvijas Dabas muzeja pārstāvji 22. janvārī rīkotā preses konferencē par «Gada dzīvnieku 2014» nosaukuši pelēko vilku (Canis lupus). Tā informē ziņu aģentūra LETA.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Vilnis Bernards skaidroja, ka par gada dzīvnieku obligāti nav jākļūst kādam retam dzīvniekam, uzsverot, ka ir vērts pievērst uzmanību arī citiem, lai pati suga var gūt no tā kādu labumu.
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Polīna Šķiņķe atzina, ka pret pelēko vilku cilvēkiem ir daudz aizspriedumu. Jau mazi bērni zinot, ka tas ir slikts dzīvnieks ar asiem zobiem un ļaunām acīm. P. Šķiņķe uzsvēra, ka vajadzētu domāt par vilku kā bioloģisko daudzveidību veicinošu un skaistu dzīvnieku. Viņai piebalsoja Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētnieks Jānis Ozoliņš, apgalvojot, ka Latvijas sabiedrībā ir jāveido izpratne par vilkiem, tādējādi «samierinot» cilvēkus ar vilku klātbūtni.
Tiesa, mednieku un dienestu pārstāvju viedokļi ir dažādi. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis pauda uzskatu, ka vilki nav mednieku ienaidnieki, ar kuriem jācīnās par medījumu.
«Ja vilks iemetas medību platībā, tad tur nevienas stirnas nav, nekā nav. Izķer visus mežacūku mazuļus. Lai nu ko, bet vilkus gan nevajadzētu ļaut saudzēt. Viņu jau tā ir daudz Latvijā,» pretēju viedokli pauda skaistkalnietis Jānis Dombrovskis, kurš ir Vecumnieku novada Kurmenes mednieku kluba biedrs. Pagājušajā gadā Kurmenes pagastā riesta laikā ieradās bars ar apmēram 20 vilkiem. «Ja būs medību teritorijā vilki, šausim, kamēr neizmantosim limitu,» tā mednieks.
Vilku populācijai labvēlīga esot mežu izciršana, informē J. Ozoliņš. «Mežu izciršanu vērtēju drīzāk pozitīvi, jo, nocērtot mežu, tiek radīti labvēlīgi apstākļi stirnām, briežiem, aļņiem, kas savukārt ir galvenā vilku barība. Maldīgs ir uzskats, ka, izcērtot vecos mežus, šie dzīvnieki paliek bez mājām. Meža dzīvnieki lielākoties uzturas tieši jaunaudzēs, kur vieglāk rast barību. Pārnadži jaunaudzēs barojas ar jaunajiem kociņiem, līdz ar to plēsējiem jaunaudzēs ir vieglāk nolūkot savu medījumu,» tā pētnieks.
Pēdējo 10 – 15 gadu laikā vilku skaits Latvijā svārstījies no 200 – 300 ziemas beigās līdz 500 – 600 vilkiem vasaras sākumā. Pēdējos gados visvairāk vilku nomedīts 2012. gadā – 247 vilki. Skaistkalnietis J. Dombrovskis cer, ka vilku medības Eiropas Savienības amatpersonas neaizliegs. «Pēdējā laikā daudz ko aizliedz – rubeņus, slokas, zosis. Kādreiz sloku medības pavasarī bija vienas no skaistākajām,» tā mednieks.
