Dzīvnieki ir unikāli – tie mūs mīl par to vien, ka esam. Jēkabsonu ģimene Bauskas novada Īslīces pagastā prot to novērtēt.
Sākumā – zivtiņas
Ilze Jēkabsone stāsta, ka viņas mājā vieta vienmēr atradusies vairāku dzīvnieku ķepām. Tāpēc tur bieži ir troksnis un visādas nebēdnības.
Savulaik Ilzes tētis ļoti vēlējies zivtiņas. Īslīces pagasta Līduma ciemata dzīvokli tās sākušas «apdzīvot» pirms desmit gadiem. Zivtiņu klātbūtne nomierinot, mājinieki varot stundām ilgi tās vērot. Jaukas emocijas dāvājušas dažādas peldonītes – šķēpneši, gūpijas, neoniņi, gailīši, zelta zivtiņas. Nu jau vairāk nekā sešus gadus akvārijā labi sadzīvo dīķa zivis un pāris samu, kas gādā par tīrību.
Ilze atceras kādu senu, nedaudz skumju atgadījumu. Reiz vecāku prombūtnes laikā viena zivtiņa nomirusi, Ilze to ieraudzījusi peldam ar punci uz augšu. Bērnības draudzene ļoti nevēlējusies zivi izbarot kaķiem un centusies to mākslīgi atdzīvināt.
Suns kā aktrise
Amerikāņu Stafordšīras terjers Odrija ir nepaklausīgākais ģimenes loceklis. Tas ir īsts cīņu suns, tāpēc klausa tikai vienu saimnieku – Ilzes tēvu.
Suņu dāmai ir 11 gadu, skaisto vārdu tā ieguvusi par godu kinozvaigznēm – aktrisēm Odrijai Tatū un Odrijai Hepbernai. Izraugoties vārdu, obligāts bijis noteikums, ka tam jāsākas ar burtu «O», tāpat kā kucītes priekštečiem.
Visvairāk Ilzei prātā palicis kāds skats, ko reiz ieraudzījusi, atgriezusies mājās, – koridorā sēdējusi apjukusi Odre un visapkārt tai bijušas sagrauztas kurpes. Kucīte trakumā sevi arī sodījusi, sagraužot elektrības rozeti un saņemot sitienu ar strāvu.
Kaķis un citi kustoņi
Kad Ilze mācījusies vidusskolā, ar māsu Aiju pa nomaļu ceļu devušās uz mājām un pie atkritumu tvertnēm ieraudzījušas mazus, pamestus kaķēnus. Viens bijis jau sen iemīļotajā krāsā – pelēks, otrs – ruds. Abas meitenes steigušās mājās, lai saņemtu «zaļo gaismu» mazo pūkaiņu aprūpēšanai. Vecāki piekrituši, jo vēlējušies kaķi sakopt un uzdāvināt omei. Pa to laiku pelēcis kaut kur aizklīdis, nācies ņemt rudo runcēnu. Plāns par ūsaiņa nodošanu omei nav realizēts, un ģimenei nācies uzņemties rūpes par vēl vienu mīluli – Miku.
Ģimenei patīk arī putnēni. Būrītī melodiski dzied vairāki kanārijputniņi. Iegādāti pat kompaktdiski, kas palīdz apgūt dziedāšanu. Katru pavasari Jēkabsonu ģimene priecājas par maziem cālēniem, kas izšķiļas pēc vairāku dienu turēšanas inkubatorā.
Īslīcieši atzīst, ka mājā valda kņada, jāvāc spalvas un ir nemitīga atbildība par mīluļiem, tomēr tie sniedz daudz pozitīvu emociju.
UZZIŅAI
Amerikas Stafordšīras terjeri, līdzīgi kā Stafordšīras bulterjeri, ir iegūti, krustojot angļu buldogus ar dažādu šķirņu terjeriem, un tikuši izmantoti kā cīņu suņi.
Vēlāk no Anglijas suņi tika izvesti uz ASV, kur šķirne attīstīta, akcentējot masīvāku augumu, un tā ieguva nosaukumu ‘amerikāņu Stafordšīras terjers’. Neraugoties uz šo dzīvnieku spēku, tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Šķirnes reputācijai stipri kaitējusi līdzība ar pitbulterjeriem. Šo suņu piekritējus apbūrusi suņu drosmīgā un padevīgā daba, savus saimniekus tie gatavi aizstāvēt ar neticamu pašaizliedzību – līdz nāvei.
Selekcijas darbā šiem suņiem izzudusi cīņu tieksme, bet raksturā saglabājušās tādas iezīmes kā pašapziņa, bezbailība un padevība saimniekam.
