Iecavas novada domes jaunatnes lietu speciāliste Laura Jerķe 31. janvārī organizēja ievadsemināru jauniešiem «Pirmie soļi ceļā uz savu uzņēmumu».
Seminārs ar saukli «Piesakies un gūsti vērtīgas zināšanas veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai!» notika Iecavas novada domes ēkā. To vadīja Jauno uzņēmēju centra konsultante Vita Brakovska.
Privāti padomu nelūdz
Uz pasākumu ieradās divi domes pārstāvji un pieci apmeklētāji. Nelielajai auditorijai ļoti iespaidīgs bija V. Brakovskas profesionālais portfolio – viņa ir biedrības «Zināšanu un inovācijas sabiedrība» valdes locekle, britu padomes «Nākotnes pilsētas spēles» vadītāja, Kultūras ministrijas Radošās industrijas konsultatīvās padomes locekle, Darba devēju konfederācijas Mazo un vidējo uzņēmumu platformas dalībniece, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas un kultūras augstskolas, biznesa augstskolas «Turība» un Kultūras koledžas lektore. Pēc semināra bija iespēja saņemt privātu konsultāciju ar pieredzējušo lektori, tomēr to neviens neizmantoja.
«Mana profesija nav izlikta nevienā katalogā. Es esmu zināšanu eņģelis. Mana galva ir kā milzīga lāde, kurā ir ļoti daudz dažādu ideju un risinājumu. Man ir spēja cilvēkiem palīdzēt. Tas, ko iedošu, būs kā dzirkstelīte un ļoti nopietna lieta pārdomām,» tā sevi raksturoja semināra vadītāja. Viņa uzsvēra, ka ir konkursa «Ideju kauss» krustmāte.
Trīs soļi uz panākumiem
Ātrā runā divās stundās V. Brakovska pastāstīja, kas jāapzinās jaunajam uzņēmējam, uzskaitīja vairākas «trakas» biznesa idejas, kas tomēr nostrādā, kā arī īsi iepazīstināja ar Aleksa Ostervaldera kanvas biznesa modeli.
Katram jaunajam uzņēmējam vispirms jānoteic visi iekšējie resursi – ko var paveikt bez naudas, uzsvēra lektore. Tad ideja «jāiesaiņo» – jāpasniedz gan sevi, gan preci apkārtējai pasaulei tā, lai pievērstu uzmanību. Visbeidzot – jāatrod, kā pārdot savu produktu tā, lai sasniegtu mērķi.
V. Brakovska teic – viss nav jādara vienam, svarīgi izveidot labu komandu. Semināra apmeklētāji Mareks Liepiņš un Alvis Līrums no Iecavas vidusskolas vēlāk secināja, ka tieši šī informācijas daļa viņiem visvairāk palikusi atmiņā: «Jāatrod tas, kas vislabāk padodas, un jāatzīst savas vājās puses, nevis tās jāslēpj.»
Ejoša prece – govju mēsli
Pasniedzēja uzskaitīja dažus negaidītus biznesa piemērus. Viens no tiem – kaltētu govs mēslu pulverītis, kuru pielej pie ūdens un tīra māju. Ideja – šādi māja tiek svētīta, jo govs Indijā ir svētais dzīvnieks. Pulverītim nav smakas, ieguvums zinātniski nav pamatots, tomēr produktu pērk. Uz iepakojuma ir uzraksts «This is bullshit» (‘Šie ir lopu mēsli’ – angļu val.), lai pircējiem nerastos pārpratumi.
«Labs bizness veidojas tur, kur mēs risinām cilvēku problēmas,» uzsvēra V. Brakovska. «Ja gribat mainīt apkārtējo attieksmi pret sevi, beidziet runāt par problēmām! Tā vietā lietojiet vārdus «izaicinājums» un «iespēja» – drīz pamanīsit pozitīvas pārmaiņas.»
Lektore uzsver, ka ideāls klients ir kašķīgs, izvēlīgs, prasīgs – «viņš nemaksā vienkārši par «pliku» preci vai pakalpojumu, bet par notikumu, piedzīvojumu, emocijām, tvaika nolaišanu, statusu». V. Brakovska atzīst, ka latviešiem biznesā piemīt nacionāla īpatnība, proti, viņus ir grūtāk uzreiz aizraut ar kādu jaunu ideju. Taču iesācējiem uzņēmējiem ir ļoti svarīgi nebaidīties sākt ko jaunu, un, tikai pašiem esot pārliecinātiem par savu ideju, ar to aizrausies arī citi.
