Eiropas Komisijai (EK) ir iebildumi pret Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem, kas par notāriem ļauj strādāt tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. EK nolēmusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā.
Šis EK paziņojums raisījis plašu rezonansi gan nozares augstāko amatpersonu vidū, gan arī pašos zvērinātajos notāros.
Valsts deleģētas darbības
Tieslietu ministre Baiba Broka uzsver, ka Latvijā notāram ir valsts amatpersonas statuss. Notāri ir valsts amatpersonas, kas piederīgas Latvijas tiesu sistēmai. Notariāta likums noteic, ka notārs realizē valsts varu. «Notariālie apliecinājumi tiek veikti Latvijas Republikas vārdā. Tāpēc pamatota ir prasība, lai notārs būtu Latvijas Republikas pilsonis,» pārliecināta ministre.
Latvijas notariāta funkcijas ir atšķirīgas nekā citās ES valstīs. Mūsu notāri veic valsts deleģētas notariālas darbības, nevis uzņēmējdarbību. Tādēļ svarīga ir pilsonība, jo tā ir konkrētās personas lojalitātes apliecinājums valstij.
Pilsonības ieguve – bez problēmām
Līdzīgu viedokli «Bauskas Dzīvei» pauda arī Zemgales apgabaltiesas zvērināta notāre Aija Biezā. Viņa ir pārliecināta, ka valsts amatpersonas statuss notāriem paredz īpašu atbildību. Mantojuma, laulības šķiršanas lietas notāri veic Latvijas Republikas vārdā. Tādēļ būtu dīvaini, ja viņi rīkotos tās valsts vārdā, kuru paši nepārstāv kā pilsoņi. «Runāt Latvijas Republikas vārdā ir valsts mums, notāriem, dotā uzticība. Tādēļ prasība pēc pilsonības nav nekas ārkārtējs,» pārliecināta A. Biezā.
Ja tiesu sistēma mūsu valstī ir tā uzbūvēta, tad, vienam posmam izkrītot, sajūk visa esošā kārtība. Prasot no citiem ievērot noteikto kārtību, nebūtu korekti, ja notāri paši šīm prasībām neatbilstu. Lai strādātu par notāru, ir jābūt ļoti labām juridiskajām zināšanām. Savas darbības precīzai izpratnei nepieciešamas labas valsts valodas zināšanas. Ja notāram šīs prasmes piemīt, tad viņam nevajadzētu būt arī problēmām nokārtot noteiktos pārbaudījumus un iegūt Latvijas Republikas pilsonību.
ES Tiesas lēmums
Līdzīgas problēmas savulaik bijušas vēl dažās ES valstīs. ES Tiesa 2011. gadā lēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Notāriem šajās valstīs nav konkrētas saiknes starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. EK uzskata, ka līdzīgi tas izpaužas arī notāru darbībā Latvijā.
Ministre B. Broka tam nepiekrīt. Tieslietu ministrija ir skaidrojusi EK, ka Latvijā pilsonības kritērijs notāriem ir saglabājams. Mūsu notāru darbības ir tieši un specifiski saistītas ar valsts varas īstenošanu.
ES Tiesa tomēr pret vairākām dalībvalstīm ir lēmusi, ka tām jāatsakās no pilsonības kritērija notāriem. Spriedumi konkrētajās lietās attiecas uz tiesisko situāciju šajās dalībvalstīs, bet tie nav automātiski pārnesami uz Latviju, jo katrā valstī situācijas ir atšķirīgas. Latvijā vēsturiski notāri ir tiesu sistēmai piederošas valsts amatpersonas. Tāds ir Tieslietu ministrijas viedoklis.
ES Tiesa ir vienīgā ES iestāde, kas var konstatēt, vai Latvija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību normas. Šis strīds aktualizējies galvenokārt tādēļ, ka saskaņā ar ES tiesībām ikvienas dalībvalsts pilsonis var veikt darbību citā dalībvalstī kā pašnodarbinātā persona. Izņēmums ir tās darbības, kurās notiek valsts varas īstenošana.
Neoficiāli tiek spriests, ka šīs juridiskās aktivitātes izvērstas, jo notāru darba apjoms citās valstīs nav tik liels un šīs personas labprāt sāktu praktizēt arī Latvijā, taču prasība pēc pilsonības to liedz. Oficiāli šāds atzinums gan nekur nav izskanējis.
Noteikts skaits – 125
Tiesību zinātņu maģistre Dagne Rukšeniece lvportals.lv skaidro, ka Latvijā notāru skaits ir ierobežots. Šī kārtība atvieglo profesijas un notariālo darbību kontroli, jo valsts ir tā, kas notāriem ir uzticējusi veikt notariālās darbības. Ja tā nebūtu, klienti nebūtu pasargāti no notāriem, kuri sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un kurus lielā skaita dēļ nebūtu iespējams pārbaudīt.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Latvijā ir noteiktas 125 notāra amata vietas. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam. Tiesības notārus amatā iecelt, atcelt, pārcelt, atbrīvot no amata ir tieslietu ministram. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta.
UZZIŅAI
No Notariāta likuma:
Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus.
Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam.
Zvērinātus notārus ieceļ, atceļ, pārceļ, atbrīvo no amata, kā arī to sarakstu fiksē tieslietu ministrs.
Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas
ir Latvijas Republikas pilsoņi;
sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;
atbilst šādiem izglītības kritērijiem:
pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,
ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;
prot valsts valodu;
ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem – vismaz divus gadus zvērināta notāra palīga amatā, vismaz trīs gadus tiesneša amatā, vismaz piecus gadus zvērināta advokāta, zvērināta tiesu izpildītāja, tiesneša palīga, zvērināta advokāta palīga un citos līdzīgos amatos;
pierādījušas savas zināšanas un spējas zvērinātu notāru eksāmenā.
