Ausekļu dzirnavās jau piekto gadu pēc kārtas varēja aplūkot un paši apgūt senās amatu prasmes. Uz piecgades jubilejas sarīkojumu sestdien, 6. septembrī, divu kilometru attālumā no Bārbeles centra, skaisti sakoptā vidē Iecavas upes ielokā, ieradās amatnieki, tirgotāji, pašdarbnieki un interesenti no malu malām.
Kopš 2009. gada rudens tur izveidota latviešu lauku sēta ar seno darbarīku kolekcijām – spēkratiem, mehānismiem, mājsaimniecības priekšmetiem. Ik gadu Ausekļu dzirnavas attīstītās un apmeklētājiem piedāvā aplūkot ko jaunu, informē brīvdabas muzeja īpašnieks Mārtiņš Mediņš.
Apmeklētāju lielāko uzmanību sestdien ieguva graudu kuļmašīna «Imanta», kuru darbināja no Lietuvas atvestā tvaika mašīna. Tā pieder Daliusam Linkevičusam, kuram kaimiņu zemē top līdzīgs, bet mazāks muzejs kā Ausekļu dzirnavas. Saimnieks neslēpj, ka to plāno atklāt tikai nākamgad, tomēr viņa īpašumā jau četrus gadus ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Mičiganā, vairāk nekā pirms 100 gadiem ražotā mašīna. Vēsturiski Latvijā lielākoties izmantoja Vācijas un Anglijas ražojumus.
M. Mediņš skaidro, ka tvaika mašīnas, kuras dažādos darbos aizstāja zirgus, sāka izmantot ap 1850. gadu. Muzejā eksponēto tvaika mašīnu kurināja ar malku, darbu paveica sakarsēta ūdens tvaiks. To piestiprināja pie kuļmašīnas un mēģināja kult kūlīšos sasietās auzas, pēcāk ķērās pie kviešu kulšanas. Dzirnavu saimnieks cer, ka viņiem izdosies atrast līdzīgu tvaika mašīnu kā kolēģiem Lietuvā, tā lieliski papildinātu ekspozīciju.
Pēc Otrā pasaules kara ar līdzīgu iekārtu strādājis saimnieka tēvs Jānis Mediņš. Viņš stāsta, ka Vācijā ražotā tvaika mašīna piederējusi radiniekiem un ar to palīdzējuši kult graudus daudzām apkārtnes saimniecībām. «Piestiprinājām klāt Rīgā ražoto kūlēju «Imanta» un ar to braucām līdz pat Vecsaulei,» jaunības dienas atminas J. Mediņš, piebilstot, ka to nomainījuši pret traktoriem kolhoza laikā.
Šī gada jaunums ir arī Trīnes klētiņa, ko tikai pavasarī pārveda no Latgales. Dažu mēnešu laikā to salika kopā, tagad divstāvu ēka ir piepildīta ar dažādiem mūzikas instrumentiem, mēbelēm, lādēm, pulksteņiem, gludekļiem un citiem priekšmetiem. Centrālais apskates objekts ir otrajā stāvā izstādītā Vecumnieku puses leģionāra Jāņa Lapas Latvijas rajonu ģerboņu kolekcija.
Katru gadu svētkos notiek seno darbarīku un arodu demonstrējumi. Atbraukušajiem bija iespēja izzināt senču gudrības, izmēģinot spēkus dažādos zemnieku sētas, amatniecības un mājsaimniecības darbos.
Vairāk par šo tēmu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā pirmdien, 8. septembrī.
