Latvija 1. janvārī pievienosies tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas uzraudzīs elektroniski, informē Valsts probācijas dienesta (VPD) Bauskas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Edīte
Mārtinsone.
Elektroniskās uzraudzības sistēmas izdevumus 85 procentu apmērā finansē Norvēģijas valdība. Jaunieveduma mērķis ir samazināt ieslodzīto skaitu, saīsināt ieslodzījumā pavadāmo laiku. Tiek lēsts, ka elektroniskā uzraudzība veicinās bijušo ieslodzīto resocializāciju.
Sprādze pie potītes
Ieslodzīto skaita samazināšana ļaus ietaupīt līdzekļus uzturēšanai. Dati liecina, ka viena notiesātā uzturēšanas izmaksas pašlaik ir lielākas nekā 2009. vai 2010. gadā. Elektroniskā uzraudzība, neatkarīgi no tā, vai tehnoloģijas ir dārgākas vai lētākas, ir finansiāli izdevīgāka nekā notiesāto personu uzturēšana cietumos.
VPD no 1. janvāra grasās ieviest tehnoloģijas, kas darbojas, izmantojot radiofrekvences. Sprā-dzi parasti liek pie kājas potītes. Otru iekārtu uzstāda personas dzīvesvietā. Tas ir uztvērējs – pārraidītājs, kura uzdevums ir uztvert radiofrekvences signālus no sprādzes un nodot tos tālāk pa mobilo sakaru vai fiksēto sakaru līnijām uz monitoringa centru. Tā var precīzi kontrolēt, vai uzraugāmā persona ievēro tai noteikto diennakts laika grafiku un konkrētās stundās atrodas mājās.
Uzrauga pusgadu
Elektroniskās uzraudzības ierīces pret notiesātās personas gribu netiks uzstādītas. «Ja mēs šo aproci liekam pret personas gribu, tad pieaug iespēja, ka cilvēks mēģinās lauzt, noņemt iekārtu. Viens no priekšnosacījumiem elektroniskās uzraudzības darbības efektivitātei ir personas brīvi izteikta griba valkāt šo ierīci. Vienlaikus tas ir preventīvais darbs. Cilvēks apņemas ierīci nebojāt, jo viņš saprot nosacījumus. Ja tos neievēros, persona vai nu nonāks atpakaļ cietumā, vai arī tai piemēros citu reaģēšanas veidu, piemēram, regulāru ierašanos policijas iecirknī. Viens no elektroniskās uzraudzības pamatprincipiem ir notiesāto personu brīvprātība,» uzsver E. Mārtinsone.
Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs skaidro, ka Eiropas Padome pieņēmusi rekomendāciju par elektronisko uzraudzību. Tajā kā optimālais uzraudzības laiks noteikti seši mēneši. Pētījumi apliecinājuši, ka šī ir ļoti spēcīga kontrole. Cilvēkam, par spīti visiem kārdinājumiem, noteiktā laikā jāatrodas dzīvesvietā. Pēc sešiem mēnešiem pārkāpumu skaits pieaug, jo persona nevar izturēt tik intensīvu kontroli pār savu pārvietošanos. Tādēļ nav lielas jēgas ar likumu paredzēt to, kas, visticamāk, tiks pārkāpts.
Saprātīgs termiņš
Svarīgi elektroniskajai uzraudzībai noteikt saprātīgu termiņu. Latvijā tas paredzēts no viena līdz 12 mēnešiem. Šī uzraudzība domāšanas un uzvedības modeli būtībā nemaina, bet ļauj noteiktu laiku pēc ieslodzījuma vietas atstāšanas pastāvīgi kontrolēt, vai cilvēks atrodas savā dzīvesvietā, kā ievēro uzraudzības nosacījumus. Tagad, lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu, tiesa var noteikt pienākumu noteiktās stundās atrasties dzīvesvietā, un to kontrolē probācijas darbinieks.
Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes Politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna piebilst, ka elektroniskā uzraudzība mācīs bijušajam ieslodzītajam plānot laiku, pierast pie stingras dienaskārtības. Kad aproces vairs nebūs, disciplinētības izjūta daudziem saglabāsies, dienas ritums būs kļuvis ierasts.
Igaunijā personām, kurām tiesa piespriedusi īsā termiņa cietumsodu līdz pusgadam, brīvības atņemšanu nereti aizstāj ar elektronisko uzraudzību. Šādi samazina valsts izmaksas par cietumnieka uzturēšanu un ir iespējams personu ātrāk integrēt sabiedrībā. Igaunijā līdztekus radiofrekvences sistēmai izmanto arī globālās pozicionēšanas sistēmu. Ar šīm ierīcēm uzrauga no ieslodzījuma vietām atbrīvotos dzimumnoziedzniekus, kontrolējot, lai viņi netuvotos aizliegtām vietām – skolām, bērnudārziem.
UZZIŅAI
Elektroniskā uzraudzība Baltijā
Igaunijā ieviesta 2007. gadā, to izmantojuši ap 1000 vīriešu un 50 sievietes.
Gadā programmā iesaistīti 80 – 100 cilvēki, vienam sistēma izmaksā 4,7 – 7,8 eiro dienā.
Ierīces nogrieztas vai sabojātas 27 reizes.
Lietuva sistēmu ieviesa 2012. gadā, tā izmantota 175 personām.
Vienai personai uzraudzība izmaksā 3,77 eiro dienā, viens noziedznieks par noteikumu pārkāpšanu atgriezies cietumā.
Latvijā vienas personas uzraudzības izmaksas būs 3 – 7 eiro dienā.
Katru gadu programmā iecerēts iesaistīt 200 personu.
Avots: tvnet.lv.
